Turpinājums rakstam “Kā varētu mainīties cilvēki nākamajos 10 000 gados”
Iepriekš varējāt lasīt par cilvēku atlasi, dzīves ilgumu, auguma un skaituma iespējamo evolūciju turpmākajos 10 000 gados (Kā varētu mainīties cilvēki nākamajos 10 000 gados). Piedāvāju šī viedokļa turpinājumu.
Inteliģence un personība. Iespējams, ka ievērojami attīstīsies cilvēku smadzenes un prāts. Pētījumi rāda, ka pēdējo 6 miljonu gadu laikā cilvēku un viņu priekšteču smadzeņu izmērs ir trīskāršojies. Tas sakrīt ar periodu, kad veidojās cilvēku saziņas valoda, viņu dzīvē parādījās vispirms primitīvi, tad aizvien sarežģītāki rīki medībām, lauksaimniecībai, sadzīvei un citās jomās. Apkārtējā vide “spieda” smadzenēm darboties aizvien intensīvāk, lai pielāgotos mainīgiem apstākļiem un apgūtu jaunas prasmes.
Tomēr pretēji cilvēka augumam, kas palielinās, mūsu smadzenes samazinās. Pat mūsdienu cilvēkiem smadzenes ir mazākas nekā tiem, kuri dzīvoja viduslaikos.
Iespējams, ka tas saistīts ar sabiedrības locekļu specializēšanos dažādu funkciju veikšanai. Ja senajam cilvēkam pašam bija jāapgūst viss lai izdzīvotu skarbajā vidē – piemēram, iegūt pārtiku, gatavot apģērbu, atrast un iekārtot slēptuvi no plēsoņām, gatavot darba rīkus un ieročus, tad pakāpeniski šīs vajadzības pārstāja būt tik “spiedošas”. Lai nodrošinātu savu eksistēšanu varēja atļauties nodarboties ar kādu šaurāku jomu. Ja ko vajadzēja, to iemainīja pret savu preci vai arī nopirka no kāda cita. Arī tagad esam materiāli labi nodrošināti pamata vajadzību apmierināšanai.
Mūsdienās cilvēki dzīvo ciešāk kopā. Ne tikai fiziski, bet arī savstarpējā saskarsmē gan publiskajā telpā, gan masu mēdijos un interneta vidē. Tas prasa ne vien spējas komunicēt un būt atvērtiem pret apkārtējiem, bet arī vienlaikus būt iecietīgākiem pret atšķirīgiem viedokļiem.
Tajā pašā laikā cilvēkos vēl ir saglabājušies gluži vai akmens laikmeta senču instinkti – bailes no nezināmā, personīgās vēlmes kā arī citas cilvēka smadzeņu psiholoģiskās vajadzības.
Iespējams, ka tādēļ tie cilvēki, kuri nespēj pielāgoties un tikt līdzi dinamiskajai sabiedrības dzīvei, cieš no psiholoģiskām problēmām – piemēram, trauksmes, vientulības un depresijas. Daudzi šīs atšķirības un problēmas cenšas risināt ar alkohola vai citu vielu palīdzību.
Te gan jāpiebilst, ka tie cilvēki, kuri “gludi” saplūst ar apkārtējo sabiedrību, nebūt nav slimi. Viņi ir savādāki nekā lielākā cilvēku daļa. Tieši starp šiem “savādākajiem” atrodami spoži talanti: pasaulē labi zināmi mākslinieki, zinātnieki un valstsvīri.
Diemžēl šie atšķirīgie un talantīgie cilvēki reizēm ļoti pārdzīvo savu “atšķirību”, ka tās sajūtas cenšas mazināt ar iepriekš minētiem līdzekļiem. Lai arī viņi savā mūžā rada dažādas paliekošas vērtības, tomēr viņu gēni nepapildina nākošo paaudžu genofondu.
Nākotnes cilvēki varētu būt labāk pielāgoti fiziskai un publiskai videi, tomēr viņi … var kļūt vienveidīgāki un garlaicīgāki.
Vai parādīsies jaunas cilvēku sugas. Kādreiz esot bijušas deviņas cilvēku sugas. Tagad – tikai mēs.
Lai radītu jaunas sugas, jānodala izolēta populācija, kurā cilvēku reproducēšana tiek selektīvi kontrolēta. Tas varētu notikt ar mērķi kādu sabiedrības daļu noteiktā jomā radīt pārāku par citiem. Teorētiski.
Faktiski, ir vietas, kurās vēsturiski reliģijas vai dzīvesveida iespaidā radušās ģenētiski atšķirīgas sabiedrības grupas, kurās cilvēki centušies dzīvot cieši vienkopus. Piemēram, ebreji vai čigāni. Bet vai mākslīgi tiks radīta jauna cilvēku suga? Droši vien, ka nē.
Neparastas jaunas iespējas. Viena no ekstremālākām iespējām ir kontrolēti virzīta savas sugas evolūcija. Patreiz reproducēšanas nolūkā mēs izvēlamies partnerus, kuri mums patīk vizuāli un arī kā personības (indivīdi).
Pastāv iespēja, ka pamatojoties uz zināšanām, varētu veikt lielāku pēcnācēju gēnu kontroli. Jau tagad cilvēks var pārbaudīt sevi uz ģenētiskām slimībām. Potenciāli nākotnē varētu “piekoriģēt” cilvēka embrija DNS, lai saviem bērniem nodotu iespējami labākos gēnus.
Patreizējai sabiedrībai šāda “selekcija” šķiet morāli pretīga, kas pārvērstu bērnus par medicīnisku eksperimentu subjektiem. Tomēr nevaram zināt, kā uz to raudzīsies cilvēki daudz tālākā nākotnē.
Liela nozīme ir arī virtuālajai videi un mākslīgajam intelektam. Jau tagad vesela paaudze lieto dažādas spēles un aplikācijas, ar kurām potenciālo lēmēju un vecāku prātos veidojas priekšstats (lēmums) par to, kā dzīvos un izskatīsies nākamā paaudze. Sabiedrība un vide, kurā dzīvojam, mainīsies lielākos tempos, tiem līdzi paātrināti mainīsies arī mūsu gēni.
Diskusijas par cilvēka evolūciju parasti uzskata kā teorētisku spriedelēšanu par tālu, tālu nākotni. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka pirmie soļi uz cilvēces nākotni tik likti jau tagad, mūsdienās.
Šis ir kāda paleontoloģijas un evolūcijas eksperta Nikolasa R.Longriha viedokļa pārstāsts par to, kā, viņaprāt, varētu mainīties cilvēki nākamajos 10 000 gados.
Raksta pirmo daļu varat lasīt šeit: “Kā varētu mainīties cilvēki nākamajos 10 000 gados”
…
Visits: 98
