Kā atradu Tērvetes tauriņu māju

Tērvetes tauriņu māja

Salīdzinoši agrs un saulains brīvdienu rīts. Kā radīts, lai dienu pavadītu brīvā dabā. Ar tādu plānu galvā ķeros pie brokastīm, bet pēc brīža konstatēju, ka strauji mainās laika apstākļi aiz loga. Saule vēl spīd, tomēr spēcīgs vējš purina koku zarus. Secinājums viens – atpūtai laukā jāmeklē vieta aizvējā. Viena no tuvākajām – dabas takas Tērvetē.

Tērvetes dabas parkā nolemju iebraukt lielajā, pavisam tukšajā stāvlaukumā. Tā tālākajā galā pamanu lielu, baltu “plēves māju” – gluži kā lielu siltumnīcu. Piebraucu tuvāk un lasu – “Tauriņu māja”. Kāda sagadīšanās! Liekas, tieši dienu iepriekš pa radio dzirdēju ziņu, ka Tērvetes tauriņu māja atkal atvērta. Tā nu tagad pats esmu nonācis pie tauriņu mājas.

Auto stāvvietā vien dažas automašīnas. Vai nu cilvēki vēl guļ, vai arī mājās notur vēsais un vējainais laiks. Veru koka dēļu durvis un eju iekšā. Priekštelpā uz grīdas nožogojums ar vairākiem trušiem. Saprotams. Sava veida “nodeva” Lieldienām un arī bērnus piesaista.

Tauriņu telpa ar baseinu

Pie sienas uz plauktiem stikla trauki ar dažādiem suvenīriem – uzlīmēm, atslēgu piekariņiem, magnētiem ar tauriņu attēliem. Laipns personāls aplinkus runājot cenšas noskaidrot manu vecumu. Izrādās – lai zinātu, kādu biļeti man piedāvāt – “normāla pieaugušā” vai pensionāra biļeti ar atlaidēm. Vienlaikus iesaka priekštelpā atstāt savas virsdrēbes, jo tauriņu telpā esot mitrs un ap plus 27 grādiem silts. Uz rokas uzspiež sarkanīgu zīmogu. Man paskaidroja, ka dienas laikā varu nākt skatīties tauriņus atkārtoti – pa to pašu maksu.

Pašķiru raibos plastikāta strēmeļu aizkarus un nonāku tropos. Zemi klāj koka šķeldas klājums, tiešos saules starus aiztur bāli matēta plastikāta sienas un griesti. Kaut kur čalo ūdens. Pirmajā brīdī pat neredzu neviena tauriņa. Izrādās, to nav tik daudz, lai lidojot piepildītu gaisa telpu, kā biju iedomājies. Daļa no tiem sēž uz augu lapām pavisam nekustīgi un nav uzreiz pamanāmi. Tauriņi vairāk pulcējas pie “ēdamgaldiem” – vietām ar sagrieztiem banāniem un citiem dienvidu augļiem. Kā skaidro personāls – tauriņiem garšo augļu sula.

Pēc brīža acs jau ir ievingrināta un starp augiem pamanu arī lidojošus tauriņus. Cenšos tos nofotografēt, bet te sanāk negaidīta aizķeršanās – fotoaparāta objektīvs un skata ekrāns pamatīgi nosvīduši. Jāgaida, kamēr nožūs vai arī jālūko pēc salvetes.

Telpas vidū neliels baseins no kura darbinieki pa laikam izceļ bruņurupuci. Tas īpaši patīk bērniem. Ļauj palūkot bruņurupuča bruņu cietību, bet neiesaka aizskart galvu. Bruņurupucis ātri un sāpīgi kožot. Baseina galā izveidots mākslīgs ūdenskritums uz kura akmeņiem ūdens “peldes” procedūras veic kāds neliels, dzeltenīgs putniņš. Tas esot kanārijputniņš.

Ienākot telpā bērni izskatās tādi pieklusuši. Laikam tādēļ, ka neparasta vide, arī vecāki strauji viņus bīda uz lielo un krāšņo tauriņu pusi, sakot: “nāc, skaties, kāds te!” un atkal tur. Saprotams, ka bērnam nav viegli raibajā jūklī pašam pamanīt tauriņus, daļa no kuriem pavisam nekustīgi.

Pacietība vajadzīga arī pieaugušajiem fotografēt gribošajiem, lai atrastu vai sagaidītu tauriņu ar atplestiem spārniem. Es arī pievienojos tiem, kuri uz tauriņiem lūkojas caur fotokameras optiku. Uzreiz jāsaka, ka mājās konstatēju faktu, ka reāli esmu nofotografējis vien dažu tauriņu sugas. No dažādiem skatu leņķiem tie liekas tik atšķirīgi, kaut reāli tie ir vieni un tie paši.

Stāvvietā automašīnu ievērojami vairāk. Uz tauriņu māju dodas apmeklētāji mazākos un lielākos pulciņos. Daži no tiem ir vai nu labi informēti, vai arī nāk atkārtoti, jo, neraugoties uz vēso laiku, virsdrēbes atstāj automašīnā. Liekas, es paguvu īstajā brīdī. Maz apmeklētāju, gan vasarīgā siltumā pabiju, gan redzēju Latvijai neierastu skaistumu. Tas viss tepat, Tērvetes tauriņu mājā.

Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmailby feather
rssyoutubeby feather

You may also like...