Vairs neatceros tieši kur pirmo reizi internetā izlasīju to, ka Mūsas tīreļa dabas taka (Mūšos tyrelio pažintinis takas) ir viena no garākajām Lietuvā. Tāda ziņa mani ieintriģēja.

Tā nu vienā no augusta nedēļas nogales dienām atvēru Jāņasētas karti “BalticMaps.eu” un ķēros pie maršruta plānošanas. Ņemot vērā to, ka ieeja Mūsas tīreļa dabas takās ir no ceļa starp divām apdzīvotām vietām Juodeikiai un Jankūnai mazas pierobežas pilsētiņas Žagares tuvumā, tad izlēmu braukt cauri Žagarei Joniškis virzienā un tad nogriezties uz Jankūnai.

Mūsas dabas taku atrašanās vieta te pievienotajā kartē atzīmēta ar sarkanu apli.

Žagares ielas un namus vēroju caur automāšīnas logu neapstājoties, jo tas nebija šī brauciena mērķis.

Tā kā laika bija gana daudz, tad ripināju pa lauku grants ceļu nesteidzīgi, ar acīm glāstot abpus ceļiem redzamo ainavu. Un pārsteigums jau bija gan – uz ceļa Jankūnai tuvumā.

Pareizām būtu teikt – blakus ceļam. Plaši kaņepju lauki. Iedomājoties kādu traci Latvijā sacēla pārāk centīgie Valsts policijas darbinieki nepamatoti “novācot” kaņepes kādas lauku tantiņas piemājas dārzā – tad te šiem būtu īsts šoks. Ar vienkāršiem līdzekļiem tādus laukus nenovākt.

Nogriešanās vieta uz Mūsas dabas takām labi pamanāma – to norāda brūna ceļa zīme. Pēc pāris simts metriem pa vēl vienu, nu jau šaurāku, grants ceļu, nonācu nelielā stāvlaukumā.

Stāvlaukuma vienā malā nojume ar galdiem, pie kuriem var ieturēt līdzpaņemto azaidu. Laukuma pretējā malā atkritumu urna ar pasmagu vāku – lai tur noglabāto neizmētātu vējš, putni vai dzīvnieki. Labi redzamā vietā – skaidra un nepārprotama aizlieguma zīme – purva teritorijā nesmēķēt.

Taka sākas ar skaistu izliektu tiltiņu, pāri Juodupis, tad pilnīgi līdzens viršu klajums. Takas malā zems skatu tornis. Tajā uzkāpu atceļā.

Iešana pa taku ērta, arī pietiktu vietas droši pārvietoties ar bērnu ratiņiem vai velosipēdiem. Ejot cauri retām priedītēm, drīz vien var nonākt pie skaista un koša ezeriņa. Izvēle, kā vienmēr, doties pa labi vai pa kreisi. devos pa labi.

Īsu brīdi taka “iet” gar ezeriņa krastu, bet tad attālinās no tā. Vispirms retas priedītes, tad mežs – aizvien biezāks un biezāks. Tad sapratu, ka tā ir dabas izzināšanas taka. Ne tikai purva taka.

Vienā vietā taka strauji sadalās – taisni vai pa kreisi? Izvēlējos iet taisni. Pēc kādiem nepilniem 100 metriem dēļu klājums beidzas, paliek vien zemē iemīta taka. Apdomāju – nekādu norāžu, cik tālu tā, kurp novedīs. Pēc kartes zinu, ka “pa taisno” kaut kur ir Jaunakmenes – šauļu ceļš, kuru šajā brīdī man pavisam noteikti nevajadzēja. Pagriezos atpakaļ uz taku krustojumu.

Arī šeit vasaras vēja brāzmas papostījušas mežu – viena no eglēm nebija nolauzta, bet gan nolocīta 90 grādu leņķī. Arī savdabīgs vides objekts takas malā.

Turpinājumā tikai soļošana, soļošana, soļošana. Abpus takas vietām biezs mežs, ka saules gaisma tur iekļūst ar grūtībām. Pēc visai prāva attāluma vēl viens pagrieziens pa 90 grādiem. Nu jau nepārprotami ezera un takas sākuma virzienā.

Tā arī bija. Pēc vēl kāda laika kreisajā pusē atkal redzams ezers. Tā krastā nelielie bērzi nolocīti pie zemes, bet sakņu vainagi izcelti no dūksnāja. Vēl viena vēja nedarbu vieta. Un pavisam drīz jau esmu vietā, kur abas takas daļas satiekas (sadalās). Pārgājiens gandrīz galā – vēl kādas nepilnas 10 minūtes līdz stāvlaukumam ejamas.

Kopsavilkums. Tā kā es neko daudz nesaprotu no takas malās redzamajiem augiem un krūmiem, tad tādiem kā es – laba vieta, kur paša izvēlētā tempā var soļot pa stabilu, platu koka dēļu taku – kārtīgi izkustināt kājas un izvēdināt plaušas. Var redzēt dažāda tipa mežus. Ir soliņi, kur piesēst. Atvilkt elpu vai vienkārši paklusēt.

Man personīgi patiktu, ja būtu kādas norādes par Mūsas tīreļa dabas takas garumu vai vismaz – cik tālu palicis (noiets) no takas sākuma vai beigām. Pieļauju, ka ejot ar bērniem vai vecākiem cilvēkiem tas noderētu – kad spēku paliek mazāk – uz kuru pusi ejot ātrāk var tikt laukā no purva.

Katrā ziņā – es ats labprāt tur vēl atgriezīšos tad, kad rudens izkārs savas krāsas Mūsas tīreļa dabas takas kokos un gaisā būs vairāk rudenim raksturīgo smaržu.

Internetā meklēju informāciju par Mūsas tīreļa dabas takas garumu – atradu – 3,2 km. man gan likās, ka tur varētu būt vairāk. Nomēriet.

Re, jau pirmie papildinājumi – takas kopgarumu grib iztaisīt 8 kilometri. Lai būtu rekords. Ohōōō! Tas skan nopietni.

2020.gada jūnijs. Atkal apmeklēju šo taku. Nu jau parādījusies takas shēma ar katra posma garumiem. Garākā maršruta garums 6800 metri. Tā kā tagad var novērtēt savus spēkus un izvēlēties tiem atbilstošu pastaigu garumu un ilgumu.

Visits: 375

instagram
Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmail