Uzkāpt Akmensraga bākā

Akmensraga bāka piebraucot no sauszemes puses

Turpinot ceļu cauri Ziemupei redzama norāde, ka pa to var nokļūt arī uz Akmensraga bāku. Es gan tā arī nesaprotu, kā ir pareizi – Akmensraga vai Akmeņraga bāka. Gan kartē, gan uz vietas dabā tiek rakstīts atšķirīgi.

Grants ceļš līdz Akmeņraga bākai taisns, labi uzturēts. Man nācās apdzīt greideri, kas planēja jau tā līdzeno brauktuvi. Sānceļš uz pašu bāku šaurs. Abpus ceļam žogi un uzraksti, ka privātīpašums. Arī norādes, ka automašīnu stāvēšana aizliegta. Platākajā ceļa vietā apgriezu savu auto un nobraucu ceļmalas zālītē.

Skats no bākas uz Ventspils pusi

Pie ieejas vārtiem bākas teritorijā piestiprināta plāksnīte ar bākas darba laikiem un kases telefona numuru. Darba laiki tādi jocīgi – tikai darba dienās un darba laikā. Kā tad nedēļas nogalēs, kad apmeklētāju varētu būt daudz vairāk?

Blakus ēkas pagalmā sēdēja vairāki cilvēki. Kāda sieviete māja ar roku un nāca manā virzienā. Esot kasiere. Vaicāja, vai es vēloties uzkāpt bākā. Vispār jau ne visai mīlu augstumu, bet atbildēju apstiprinoši. Domāju – nedaudz pakāpšos, pa kādu lodziņu palūkošos apkārt un kāpšu lejā.

Skats no bākas uz Liepājas pusi

Samaksāju EUR 0,70 un kasiere atslēdza bākas durvis. Viņa vēl piebilda, ka augšā durvis esot vaļā un, ja vēloties, varot droši iziet uz balkona. Atvēru ieejas durvis un iegāju iekšā. Pirmajā stāvā pie ieejas stendi par bākas vēsturi un tās tehniskie dati. Augšup ved normālas (!) betona kāpnes ar margām. Tas man derēja. Kāpu pamazām augstāk, līdz sapratu, ka mana doma par mazajiem lodziņiem jāatmet – tie bija tik mazi un noputējuši, ka neko nevarēju īsti saskatīt. Betona kāpņu galā īsas, vertikālas metāla kāpnes ar vidēja lieluma lūku telpas griestos. Stingri ieķēries pakāpienos un lūkas malā, uzkāpu (ierāpos) gaišā, apaļā telpā.

Bākas “sirds” – lampa, kas dod spožo gaismas signālu

Piecēlos kājās un caur telpas stikliem pavērās lielisks skats visapkārt. Vairāk gan skatījos uz jūras pusi. Jūra bija tāda zili  zaļā krāsā, kādu nekad nebiju redzējis. Neviena paša mākoņa. Durvis uz balkoniņu nemeklēju. Man pietika ar to pašu, ko redzēju caur logiem (ja tos tā varētu saukt). Apaļās telpas vidū uz tāda kā galda stāvēja bākas gaismas objekts – lampa. Vairākas vietās bija uzraksti, ka tehnisku iemeslu dēļ bāka nedarbojas. Nez, vai tas bija domāts arī par šo signāllampu.

Nofotografēju visu, ko varēja redzēt no šī torņa un kāpu lejā. Bija vērts piestāt pie Akmeņraga (vai Akmensraga) bākas un uzkāpt augšā. Uz balkoniņa lai iet tie, kam vairāk dūšas.


Facebooktwittergoogle_plusredditpinterestlinkedinmailby feather

You may also like...