Lai kā tas mums nepatiktu, tomēr rēķinot ceļu satiksmes negadījumu un bojā gājušo skaitu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu valstī, Latvija diezgan stabili ir Eiropas Savienības valstu “pirmajās rindās”.

Lai attaisnotu šo “ne-godpilno” pozīciju, daudzi, tajā skaitā dažādas amatpersonas un sabiedrībā populāri cilvēki kā galvenos iemeslus piesauc Latvijas ceļu stāvokli un vecās automašīnas uz tiem. Latvijā ekspluatācijā lietoto automašīnu vidējais vecums ir 14 gadi.

avārija

Tomēr tā gluži nav taisnība, jo ceļu satiksmes negadījumu un cēloņu uzskaite un analīze, jeb statistika (“sausie” skaitļi bez emocijām un subjektīvā viedokļa), rāda pavisam citu ainu. 90 % no visiem satiksmes negadījumiem iemesls ir bijusi autovadītāja nepareiza rīcība konkrētajā situācijā. Tīša vai neapzināta – tas cits jautājums.

Braukšanas distances neievērošana ir viena no kļūdām, kā dēļ noticis satiksmes negadījums. Domāju, ka neviens neuzņemsies izskaidrot, kādēļ transportlīdzekļu vadītāji uz mūsu ceļiem cenšas izmantot katru brīvāku vietu starp citiem braucamrīkiem. Iespraukties kādam priekšā, gandrīz “pielīmēties” priekšā braucošā auto bamperim un tamlīdzīgi. Vēlme pierādīt savas “smalkās” braukšanas prasmes, “izcelties” uz citu fona jo nevēlas būt tāds “kā visi”? Kaut kur nepārtraukti jāsteidzas?

Tajā pašā laikā piemirstam (varbūt daži nekad to nav zinājuši), ka dabā un tajā skaitā uz ceļa fiziskas likumi darbojas vienādi. Neatkarīgi no automašīnas jaudas un cenas, paša amata vai naudas daudzuma bankas kontā.

Braukšanas distance (attālums starp vienā virzienā un joslā braucošiem auto) ir nepieciešama, lai transporta vadītājs paspētu reaģēt un pieņemt pareizu lēmumu, ja satiksmē notiek iepriekš neparedzētas izmaiņas.

Dažādos internetā pieejamos materiālos skaidro, ka braucot pa saucu brauktuvi, minimālai drošai distancei vajadzētu būt tādai, kādu auto nobrauc 2 sekundēs. Ja kas notiek uz ceļa, apmēram sekunde paiet kamēr vadītājs novērtē situāciju un reaģē (ne vienmēr “bremzes grīdā”), vēl viena sekunde – līdz maksimāli iedarbojas bremžu sistēma. Bet cik ir tādu, kas to ievēro? Vairāk par drošas braukšanas distances izvēli var lasīt šeit: Kā izvēlēties drošu braukšanas distanci uz ceļiem.

Auto apdrošinātāji īpaši iesaka ievērot distanci vietās, kur notiek ceļa remontu darbi – lai pa priekšu braucošā transporta riteņu paceltie priekšmeti nesabojā auto lukturus vai pat vējstiklu.

Mobilo ierīču lietošana vadot transporta līdzekli. Tas ir vēl viens ļoti bieži novērots satiksmes negadījuma iemesls. Diemžēl šādu gadījumu skatam ir tendence palielināties. Ne velti dažās Eiropas valstīs pat apsprieda iespēju par mobilo ierīču lietošanu vadot transporta līdzekli piemērot cietumsodu. Man gan nav informācijas par gala lēmumu.

Bet kā pie mums? Apstājieties ielas malā un ieskatieties garām braucošajās automašīnās. Drīz vien saskatīsiet ne vienu vien autovadītāju, kurš ar vienu roku pie auss tur mobilo telefonu, bet ar otru roku veic vadīšanai nepieciešamās darbības.

Lai gan iespējams izmantot automašīnā iebūvētās “brīvroku sistēmas” vai arī telefonu ieslēgt “skaļruņa” režīmā, tomēr, kā noskaidrojies pētījumos, tad pati saruna, uzmanības koncentrēšana un sarunas saturu, ievērojami novērš autovadītāja uzmanību no tās, kas notiek apkārt uz ceļa. Bet par to nav statistikas datu.

Toties anonīmās aptaujās noskaidrots, ka pat līdz 40 % (!!!) autovadītāju braucot lasa saņemtās ziņas vai skatās informāciju sociālos tīklos.

Liela daļa autovadītāju lieto savās viedierīcēs instalētās navigācijas aplikācijas un mēdz braucot koriģēt brauciena maršrutu vai gala mērķi, kas arī novērš uzmanību.

Automašīnu GPS navigācijas ierīces atgādina, ka to nedrīkst darīt auto atrodoties kustībā, bet viedtelefoni par to klusē. Kamēr spaidām pogas, tikmēr automašīna tik ripo un ripo uz priekšu un laiks, lai pamanītu uz ceļa radušos problēmu un reaģētu, paliek  mazāk un mazāk.

Nepareizi izvēlēts braukšanas ātrums. Šoreiz ar to nav domāta Ceļu satiksmes noteikumos noteiktā maksimālā braukšanas ātruma pārsniegšana, bet gan ātruma neatbilstība konkrētiem braukšanas un ceļa apstākļiem.  

Kā nesen teica kāds eksperts satiksmes drošības jomā, tad liela problēma ir tā, ka Latvijā autovadītāji vēlas visu gadu braukt vienādi ātri, neskatoties uz to, ka dabā ir četri gadalaiki. Un katrā no tiem ir savas braukšanas īpatnības. Uz brauktuves var būt irdena smilts, akmentiņi, dubļi, kūtsmēsli, ūdens, slapjas lapas, ledus un sniegs, sniega vai vēja nolauzti koku zari. Īpaši vajadzētu uzmanīties braucot agri no rītiem vai pēc īpaši spēcīga vēja (bez vai ar nokrišņiem), kad, iespējams, esat pirmais braucējs tajā ceļa posmā. Ceļu apsaimniekotāji ne visu var paredzēt un arī nespēj visu sakopt (nokopt) vienlaicīgi.

Ceļi mēdz būt kilometriem taisni vai arī ar straujiem pagriezieniem, gan pavisam “plakani”, gan ar lielu šķērsslīpumu līkumos. To visu jāņem vērā, jāparedz iespējamā automašīnas “uzvedība” un jāizvēlas drošs braukšanas ātrums.

Autovadītāja nogurums un neuzmanība. Vēl viens bieži sastopams satiksmes negadījumu cēlonis. Droši vien paši esat lasījuši ziņas par negadījumiem, ka taisnā ceļa posmā nenoskaidrotu iemeslu dēļ auto nobraucis no ceļa vai iebraucis pretējā virziena braukšanas joslā. Iespējams, ka iemesls ir bijis autovadītāja nogurums, ar sekojošu iesnaušanos kaut tikai uz mirkli.

Braucot lielos attālumos ātrāk gribās nonākt galamērķī un grūti sevi piespiest apturēt auto un “paņemt pauzi” vēl pirms tam, kad sāk “acis krist ciet”. Šķiet, ka tā ir lieka un nevajadzīga kavēšanās. Reizēm līdz mājām pat vairs nav tālu palicis, tomēr nogurums dara savu. Un var līdz mājām nenokļūt.

Noguruma iespaidā kļūdaini novērtē sava un citu auto braukšanas ātrumu, attālumu līdz citiem satiksmes dalībniekiem … šķiet, “ka paspēšu” un “nav tur ko bremzēt”.

Ja nelīdz kafija, apstāšanās un fiziska izkustēšanās, daži autovadītāji saka, ka vajag ar kaut ko nodarbināt prātu: piemēram, galvā veikt visādus matemātiskus aprēķinus. Nav jāaptur automašīna un nogurums atkāpjoties uz kādu laiku.

Negadījumi notiek arī lēni braucot. Piemēram, iebraucot pagalmos, novietojot automašīnu stāvvietā vai izbraucot no tās. Atrodoties dabā var zālē nepamanīt akmeni vai celmu, kādu citu šķērsli.

Manevrējot ierobežotās vietās, vairāk jādarbojas ar stūri un pati automašīna tālāk pārvietojas uz sāniem, daudz neierastāk nekā tas notiek braucot pa ceļu vai ielu. Tādēļ ne vienmēr laikus pamana iespēju sadurties ar kādu šķērsli.

Ja bojājuma gadījumā vēlas saņemt apdrošināšanas atlīdzību, tad par negadījumu jāziņo Valsts policijai. Tā arī šādi, šķietami sīki negadījumi, nonāk statistikā.

Nobeigums. Tas arī īsumā viss par biežākajiem iemesliem, kādēļ autovadītāji Latvijā nonāk ceļu satiksmes negadījumos. Noteikti daudzi lasītāji paši ir bijuši pie stūres citās valstīs un var salīdzināt braukšanas stilu tur un Latvijā. Līdz ar to vērtēt, vai iepriekš lasītais ir taisnība.

Views: 40

instagram
Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmail

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *