Lokotskas autonomā pašvaldība
Reizēm gadās, ka Krievijas televīzija parāda kaut ko pavisam negaidītu. Vienu vakaru īsi pirms pusnakts vienā Krievijas televīzijas kanālā parādījās kadri par nacionālajām armijas vienībām Vācijas armijas sastāvā. Tika pieminēta Igaunija un Latvija, bet tad sekoja diktora teksts par to, ka par kaut ko tādu agrāk daudz nav runāts un rādīts – par krievu izveidoto autonomo apgabalu un militārām vienībām vācu armijas kontrolētajā teritorijā.
Tā nebija no vēstures vairāk zināmā ģenerāļa Vlasova izveidotā Krievijas Atbrīvošanas armija (ROA).
Pēc tam, kad vācu armija 1941.gada oktobrī okupēja daļu no Brjanskas apgabala teritorijas, Lokotskas pilsētas spirta rūpnīcas inženieris Broņislavs Kaminskis un arodskolas skolotājs Konstantīns Voskoboiņiks vācu militārajai administrācijai ierosināja veidot vietējo civilo administrāciju un policiju. Sākumā kārtību nodrošināja ap 200 policistu, bet 1942.gada martā krievu civilās pašvaldības rīcībā bija jau ap 500 bruņoto vīru.
1942.gada jūlijā tika izveidota Lokotskas pašvaldība (Локотскoe самоуправление) ar daļēju autonomiju, kurā ietilpa daļa no Brjanskas, Orlas un Kurskas apgabaliem. Bija izveidota 1400 cilvēku liela militāra vienība, kuras galvenais uzdevums bija kaujas operācijas pret partizāniem un padomju varai lojālajiem civiliem iedzīvotājiem.
Vācieši neiejaucās notiekošajā, jo Lokotskas pašvaldības administrācija spēja gan nodrošināt kārtību savā teritorija, gan arī pildīt uzliktās vācu armijas apgādes normās. Administrācija atbalstīja privāto biznesu kā galveno saimniekošanas modeli, atvēra „tautas namus”, kuros veidoja pašdarbības grupas un bērnu interešu pulciņus. Tika izveidota sava tiesa un cietumi, izdota sava avīze.
Savās runās Lokotskas administrācijas vadība neslēpa savu viedokli, ka šajā karā nav nekādas atšķirības starp Vācijas un Krievijas mērķiem. Ideoloģijas pamatā bija Vācijas nostāja par pasaules kārtību un attieksmi pret dažām citām tautām. Tajā skaitā par ebreju iznīcināšanu, ko krievu policisti aktīvi veica arī bez vācu armijas palīdzības.
1942.gada rudenī administrācija izdeva rīkojumu par iesaukšanu armijā. Daļa jauniesaukto bija no vietējiem civiliedzīvotājiem, bet daļu komandējošā sastāva sameklēja tuvākajā apkārtnē esošajās padomju karagūstekņu nometnēs no tur esošajiem karavīriem. 1943.gada janvārī Lokotskas administrācijas rīcībā bija Vācijai lojāls krievu karaspēks ar 12 000 karavīru, ko nosauca par Krievijas Nacionālo atbrīvošanas armiju (RONA).
Šo brigādi sākotnēji turpināja izmantot kaujās pret vietējiem partizāniem, bet vēlāk – arī kaujās pie Kurskas pret Sarkano Armiju, kur cieta smagus zaudējumus. 1943.gada augustā tika likvidēta Lokotskas pašvaldība un karavīrus kopā ar ģimenes locekļiem, pēc vācu armijas vadības pavēles, pārcēla uz Baltkrievijas teritoriju, lai tur cīnītos pret partizāniem un Sarkano Armiju.
Kā jau rakstīju sākumā, biju pārsteigts par to, ka tagad – uzvaras svētku svinību laikā, kā arī tad, kad runā par fašismu Baltijas valstīs un Ukrainā, Maskavas televīzija „palaida gaisā” tādu materiālu. Apliecinājumu tam atradu arī internetā: http://en.wikipedia.org/wiki/Lokot_Autonomy
Turpat, internetā, atradu arī garu rakstu par kādu 20 gadīgu krievu sievieti, (Антонинa Макаровa-Гинзбург) kura Lokotskas administrācijas laikā personīgi nošāvusi ap 1500 partizānus un viņu ģimenes locekļus. Un pēc kara mierīgi dzīvojusi tālāk ar savu vārdu, kā godājama kara veterāne, līdz 35 gadus pēc kara tika apcietināta, notiesāta un nošauta. http://briansk.ru/society/2005124/1792.html
Visits: 38
