Šajās dienās man izdevās izlasīt ko par neveiksmīgo ukraiņu uzbrukumu 2023.gada vasarā saka tā laika Bruņoto spēku komandieris Zalužnijs. Mērķis bijis dienā pavirzīties uz priekšu vidēji pa 30 km, sasniegt Krimu un turpināt uzbrukuma kaujas jau Krimā.

Tomēr realitāte izrādījusies pavisam savādāka, jo ukraiņu spēki iekļuvuši līdz tam pasaulē nekur neredzētos blīvos mīnu laukos. Līdz ar to visa virzība apstājusies. Zalužnijs vispirms mainījis augstākos komandierus. Tad papildinājis kaujas tehniku. Nomainītas arī uzbrūkošās vienības. Bez vērā ņemamiem panākumiem.

To domu, ko Zalužnijs izteicis (neilgi pirms noņemšanas no amata): lai kaut ko mainītu šajā ilgstošā “mazkustības” stāvoklī, nepieciešamas jaunas tehnoloģijas, viņš izlasījis kāda krievu ģenerāļa pētījumā par aizvadītajiem lielajiem kariem pasaulē. Ka tādu “sastingušu” situāciju var mainīt tikai tad, ja kāda no pusēm atrod kādu jaunu, spēcīgu ieroci.

Ja īsti nelīdz tanki, artilērija, raķetes, aviācija – vai tās būtu efektīvas bezpilotu tehnoloģijas? Gaisā, jūrā un uz sauszemes? Iespējams.

Es diezgan “cieši” sekoju līdzi notikumiem šajā karā. Ja sākumā redzējām, kā lielā skaitā krievu tehniku iznīcināja ar turku bezpilotu Bayraktar, pārnēsāmiem prettanku un pretgaisa ieročiem, tad tagad situācija mainījusies. Abas puses, vairāk vai mazāk, kaut ko ir iemācījušās. Nosacītā “priekšplānā” iznākuši no attāluma vadāmie ieroči.

Pirmajos publicētajos video materiālos redzēju, kā pa uzbrūkošu (braucošu) pretinieka tehniku šauj artilērija, kamēr kāds no lādiņiem tai trāpa. Tagad, pēc diviem gadiem, tehniku (tanku, kravas auto vai kādu citu vienību) no gaisa atrod novērošanas drons, kas uz mērķi precīzi novada citu dronu ar atbilstošas jaudas sprāgstvielu devu.

Pa pilsētas ielu ejošu pretinieka kareivju grupa nokļūst apšaudē. Viņi ātri cits aiz cita ieskrien pa kādas nelielas ēkas atvērtajām durvīm un jūtas pasargāti. Bet cik ilgi? Pēc pusminūtes viņiem pa pēdām pa tām pašām durvīm ielido drons ar sprāgstvielas porciju un pa ēkas logiem izšaujas uguns un dūmi. Cik reižu vajadzētu šaut ar artilēriju, līdz trāpītu ēkai? Arī tad, lielāks posts būtu tās ārpusē, ne telpās, kur paslēpās pretinieks.

Cita epizode. Pasaulē “labākais” tanks (krievu T-90M) aprīkots ar metāla režģu aizsargiem un paslēpts zem kokiem. Drons to pamana, tomēr nemetās “pa taisno” virsū. Operators dronu ar sprāgstvielu vispirms novada tanka torņa augstumā, tad zem aizsargrežģa un pēc tam, pacietīgi un precīzi, pa atvērto lūku ievada tanka iekšpusē. Video mirkli pirms sprādziena pat redzama tanka iekšpuse. Eksplodēja tankā esošā munīcija un desmitiem miljonus vērtā tanka vairs nav.

Drons, iespējams, maksāja, maksimums, pāris tūkstošu. Varbūt pat lētāk nekā viens šāviens ar lielgabalu. Papildinājums. Eksperti min, ka tāds drons, kas spēj iznīcināt tanku, varētu maksāt pat tikai 500 dolālus. Nestrīdēšos.

Burtiski vakar lasīju publikāciju, kurā teikts, ka dronu uzbrukumiem nespēj “pretstāvēt” pat amerikāņu Abrams (vērtība 10 miljoni) un vācu Leopardi. Jo prasmīgu operatoru vadīti droni spēj trāpīt vietās, kur tanka bruņas ir visplānākās: motora nodalījums, torņa augšdaļa kā arī vieta, kur tornis savienojas ar korpusu.

Papildinājums 26.04.2024. Ukraiņi (kopā ar amerikāņiem) nolēmuši no frontes atvilkt tankus Abrams, jo faktiskajos kaujas apstākļos, kad visu notiekošo nepārtraukti kontrolē ar dronu palīdzību, nav iespējams slēpti pārvietoties tankiem. Tādēļ dārgo tanku efektīva izmantošana ir ierobežota. Amerikāņu speciālisti meklē citus risinājumus.

Samazinās to tehnikas vienību skaits, ko pēc kaujām var evakuēt un atjaunot remontdarbnīcās. Arī te liela nozīme droniem. Ja tehnika kaujā ir tikai sabojāta un pati nevar pārvietoties, tad to vēlāk “piebeidz” precīzs dronu uzlidojums.

Tādēļ saprotams ir abu karojošo pušu nolūks saražot (iepirkt) miljoniem šādu nelielu, bet efektīvu bezpilota lidaparātu. Bet, vai šāds pavērsiens nenoliks “uz pauzes” modernas kaujas tehnikas ražošanu? Vismaz tik ilgi, līdz neatradīs efektīvus pretlīdzekļus aizsardzībai pret droniem?

Ja tagad abās pusēs smaida un pat smejas par pretinieku “izgudrojumiem” – tankiem un citu tehniku, kas apjozti ar papildus metāla plāksnēm un režģotiem būriem, koka stumbriem un vēl ar visu ko. Katrs domā un kaut ko dara, lai palielinātu iespēju izdzīvot dronu uzbrukumos. Izmanto visu, kas pieejams “pie rokas”. Nez vai jau rūpnīcas sāks uzstādīt kaut ko tādu masveidā? Kam tērēt miljonus sarežģītam tankam, ja atlido mazs, indīgi dūcošs lidaparātiņš un ar to arī viss beidzas.

Par to arī raksta eksperti, ka jauno tehnoloģiju (pagaidām masveidīga dronu) ieviešana noteikti mainīs līdzšinējo ieroču un tehnikas nozīmi kaujās. Izrādās, ka ASV jau vairākus gadus notiek izmēģinājumi kā izmantot mākslīgo intelektu aviācijā. Nesen notikusi “testa” kaujā, kurā piloti cīnījušies pret lidmašīnu, kuru vadījis mākslīgais intelekts. Konkrētajā rakstā nekas nebija minēts par rezultātiem un secinājumiem.

Vai varētu parādīties vēl kādi citi, augstas tehnoloģijas ieroči? Viens no tiem varētu būt britu izgudrojums – lāzers, ko izmantot kaujas apstākļos. Atceros, bērnībā skatījos tādu filmu par pirmajiem lāzera ieročiem: “Inženiera G hiperbolīds”. Tagad tā vairs nav fantastika. Tā kā briti ir nopietni ukraiņu atbalstītāji, tad iespējams, ka vienā no pazibējušām ziņām teiktais var izrādīties taisnība: briti lāzera ieroci varētu testēt Ukrainā. Jo ieroču ražotājiem ir ļoti svarīgi, lai piedāvājuma specifikācijā var ierakstīt, ka ierocis testēts reālos kaujas apstākļos.

Kādas būs nākošās tehnoloģijas, kas mainīs notiekošo kaujas laukā?

Views: 40

instagram
Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmail