Daudziem dzīve uzņēmusi tādu tempu, ka īsti nepamana, kā viens pēc otra paskrien gadi. Tā vien liekas, ka tā vecuma robeža, kuru vienkāršā valodā sauc par “pensiju”, ir tikpat nesasniedzama kā apvārsnis, stāvot jūras karstā.
Kad tomēr pienāk tā “robeždiena”, daļa cilvēku vēl jūtas enerģijas un spēka pilni. Tādēļ doma, ka tagad esi pensionārs, emocionāli spēcīgi “sit” pa smadzenēm, jo tā vien šķiet, ka cilvēks nonācis “mazvērtīgajā” sabiedrības daļā, kurai “dzīve iet garām”.
Ir arī cilvēki, kuri pēdējos gadus aktīvajā (darba) vecumā velk kā smagu vezumu un sarunās to vien dara, kā skaita gadus un mēnešus, cik atlikuši līdz pensijai. Līdz dienai, kad viņi būs brīvi un darīs tikai to, ko paši vēlēsies. Daži pat plāno tik tālu, kā tērēs pirmo pensiju – ceļojumā.
Lai arī kurā no grupām “jaunais” pensionārs iederētos, visiem kopīgs viens: radikāli mainās dzīves ritms. Visi agrāk vai vēlāk nonāk pie jautājuma paši sev: “ko likt vietā? “. Pārtraucot darba attiecības, daudziem rodas sajūta, ka vairs nepiederas nevienam kolektīvam, ka nevienam nav vajadzīgs.
Ir interesanti pētījumi par to, kā pēc cilvēka rīcības dzīves aktīvajā posmā var paredzēt, kā viņi jutīsies nonākot pensionāra statusā.
Optimisti. Tie ir cilvēki, kuriem vienmēr pozitīva attieksme pret apkārt notiekošo. Plašas intereses, idejas un vienmēr arī kāds plāns ko darīt. Esot pensijā nekas (darbs) vairs netraucē šos plānus īstenot un turpināt dzīvot aktīvi un pozitīvi.
Atkarīgie. Pirmspensijas dzīvē gan darbā, gan ārpus tā viņi atkarīgi no citu idejām, vēlmēm un lēmumiem. Paļaujas uz to, ka kāds cits izdomās, izlems un pateiks, ko viņiem darīt. Tas nav tikai tādēļ, ka jāievēro darba vietā noteiktā hierarhija un lietu kārtība, bet gan – viņiem tā ir ērtāk. Pensijā tādi cilvēki jūtas pamesti un aizmirsti. Liekas, ka neviens par viņiem vairs nedomā. Apvainojas uz visiem un par visu. Grūti sākt dzīvot patstāvīgi – bez norādēm “no malas”.
Individuālisti. Sadzīvē un darbā paši tiek galā ar dažādām sarežģītām situācijām, bez konsultēšanās ar citiem. Ar kolēģiem kontaktējas tikai tik daudz, cik nepieciešams kopēju darba uzdevumu izpildē. Šaurs paziņu loks. Esot pensijā joprojām uzskata, ka visas situācijas spēj risināt pats. Vairs nekontaktējas ne tikai ar bijušajiem kolēģiem, bet arī draugiem un radiem. Tomēr tieši saziņas trūkums neļauj atrast ar ko aizstāt nu jau bijušo ikdienas darbu un kā izkļūt no bezdarbības un garlaicības.
Aizdomīgie. Vienmēr par kaut ko šaubās, netic viedokļiem, kas atšķiras no viņu uzskatiem. Netic pat pierādītiem faktiem, bet saskata visādas intrigas un sazvērestības pret sevi, sabiedrību un pasauli. Arī pašu “atlaišanu” pensijā uzskata par atbrīvošanos no viņa kā neērta cilvēka. Par katru cenu (ar jebkurām metodēm) cenšas noturēties “apritē”. Nonākot pensionāra statusā vaino visus pēc kārtas: valdību, bijušos kolēģus, likumus un tamlīdzīgi. Lai atjaunotu taisnīgumu, viņi “bombardē” iestādes ar vēstulēm un zvaniem.
Nevajadzīgie. Dzīvo pasīvi. Nepiedalās ne darba, ne arī privātos (ģimenes) pasākumos. Ārpus darba uztur sakarus ar nelielu cilvēku loku. Šauras intereses. Nonākot pensijā, samazinās interešu un paziņu loks ārpus mājām. Jūtas nevajadzīgi. Uzskata, ka dzīve nav izdevusies un atliek vien kaut kā gaidīt tās galu.
Neatkarīgi no tā, kurā no pieminētajām “kategorijām” katrs saskata savi patreiz, svarīgi apzināties, ka atrodoties pensionāra statusā “cipariem pasē” nav nozīmes. Lielāks “svars” ir dzīves un profesionālai pieredzei un pilnvērtīgai dzīvošanai.
Jā, iespējams, ka iepriekšējam amatam un sasniegumiem vairs nebūs nekādas nozīmes. Tos var atcerēties un runāt “par tiem laikiem” dzerot kafiju vai ko stiprāku jauno paziņu lokā.
Iespējams, ka jaunajā izvēlē (dzīves posmā) soli pa solim kaut kas būs jāsāk no sākuma, no “pašas apakšas” (to gan ne visi spēj pieņemt). Lieciet lietā savu pieredzi un zināšanas, jo arī pensionāra dzīve piedāvā daudz variantu un iespēju. Vien pašam jāvēlas iziet no sava mājokļa radītā komforta un spert soli mazzināmajā. Būt pensionāram, tas vēl nav Pasaules (lasi – dzīves) gals.
Kāds pensionārs būsi Tu? Optimists, atkarīgais, aizdomīgais, bet varbūt nevajadzīgais?
…
Visits: 72
