Šajās dienās uz brīdi internetā parādījās Eiropas amatpersonu izteikums par to, ka ukraiņi karā pret krievu iebrucējiem esot zaudējuši 100 000 karavīru. Tiesa, drīz vien šī ziņa tika dzēsta.

Pamatojoties uz Ukrainas prezidenta komentāriem un citiem informācijas avotiem, 30.novembrī Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs Youtube kanālā Feigin Live sniedza detalizētu skaidrojumu.

Kā skaidroja Arestovičš, tad principā zaudējumu apjoms kara laikā ir kara noslēpums, lai nedotu iespēju pretiniekam vērtēt savu uzbrukumu efektivitāti un veikt efektīvu turpmāko operāciju plānošanu. Tomēr ņemot vērā to, ka Ukrainas valsts prezidents pats jau ir runājis par konkrētiem zaudējumiem, tad viņš (Arestovičs) nolēma sniegt sīkāku skaidrojumu.

Šajā gadījumā neskaidrība esot bijusi par to, kas tad ir “zaudējumi”. Ukraiņi tos dalot divās “grupās”: kritušie un ievainotie vai slimie, kuri ilgāk par vienu dienu nevar atrasties vienībās un pildīt uzdevumus.

Kā arī minējies Ukrainas prezidents, karā pret krievu iebrucējiem kritušo ukraiņu skats esot starp 10 000 un 20 000. Savukārt ievainoto un slimo skaits šī kara 9 mēnešos ir ap 80 000. No kuriem apmēram 90 procenti atgriežas ierindā. Eiropas amatpersonas tos visu bija salikušas “vienā katlā”, iespējams, kā kritušos.

Pretstatā tika pieminēti krievu puses zaudējumi, kur kritušo skaits ir daudzkārt lielāks nekā ukraiņiem. Savukārt ievainoto “procents”, kas atgriežas ierindā krievu vienībās ir ļoti zems, jo slikta esot to medicīniskā aprūpe. Ukraiņu bruņoto spēku karavīru aptieciņa esot kļuvusi par vienu no vērtīgākajām kaujas trofejām.

30.novembra pārraides turpinājumā Arestovičs atkal atgriezās pie tā, kādēļ ļoti lēna ir rietumu, īpaši ASV militārā palīdzība. Tā arī balstās uz daudzreiz minētiem paziņojumiem: neļaut Krievijai uzvarēt. Bet kā ar Ukrainas uzvaru?

“Problēma” esot tur, ka Rietumi (ASV) vēl nezina, nav izstrādājuši savu vīziju un rīcības plānu, ko darīt tādā gadījumā, kad Putins zaudē savu varu (prezidenta amatu).

Kā arī kāda būtu Rietumu (īpaši ASV) rīcība tādā gadījumā, ja sāk sabrukt Krievijas Federācija. Vai tā kļūtu par jaunu Dienvidslāviju, kurā savstarpēji karotu pēc varas un (iespējams) neatkarības alkstošie spēki? Kā tas ietekmētu tuvākās valstis un pasauli?

ASV viss, kas saistīts ar finansējumu, notiekot stingi pēc valdības apstiprinātiem plāniem un mērķiem. Bet patreiz tādu šajā sakarā vienkārši nav. Tāpat kā Rietumos neesot arī tāda stingra līdera, kurš negaidītu uz ekspertu un analītiķu secinājumiem, bet pateiktu – es nolēmu, ka mēs darīsim tā! Arestovičš kā piemēru vairākas reizes pieminēja M.Tečeri (Lielbritānija) un R.Reiganu (ASV).

Tādēļ, lai karadarbība Ukrainā tiktu kontrolēta, palīdzība tiekot sniegta, lai arī daudz, tomēr ar aprēķinu, lai Krievija neuzvarētu.

Papildus iepriekš teiktajam, tikai pieminēta arī Rietumu analītiķu un ekspertu darbs un secinājumi pagājušā gadsimta beigās. Viņi bija secinājuši un informējusi valdības, ka PSRS pastāvēs apmēram līdz 21.gadsimta divdesmitajiem gadiem. Tātad – mūsu dienām. Bet PSRS sabruka pēc pusotra mēneša.

Pārraide, uz kuru atsaucoties tapa šis raksts, ir atrodama šeit: FeiginLive 30.11.2022. Tās kopējais ilgums apmēram 50 minūtes. Ja iespējams, atrodiet laiku, jo tādu Arestoviču vēl nebiju redzējis. Ar tādām emocijām, kuras brīžiem bija grūti valdāmas.

Views: 91

instagram
Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmail