Masu informācijas līdzekļi ziņo, ka uz Valmieras šosejas noticis ceļu satiksmes negadījums, kurā iesaistītas trīs automašīnas. Divas kravas automašīnas un viena vieglā automašīna. Bojā gājuši visu trīs auto vadītāji. Vēl viens negadījums, par kuru brīdi runās un vēlāk atcerēsies vien iesaistīto personu tuvinieki.
Tomēr pavisam droši var teikt, ka nekas nenotiek tā, pats no sevis. Tātad, vai nu kāds no autovadītājiem pieļāva kļūdu, vai arī, kas vēl trakāk, apzināti veica tādu rīcību, kuras sekas vairs nespēja novērst ne viņš pats, ne arī abi pārējie vadītāji.
Cik var secināt no tām dažām fotogrāfijām internetā, tad šis negadījums noticis drīz vien pēc tādas apdzīvotās vietas beigām, kurā jāievēro ātruma ierobežojums 50 km/h. Ātruma ievērošanu, papildus cilvēka apziņai, kontrolē arī fotoradars.
Bieži, pēc tāda posma ar garākiem ātruma ierobežojumiem, atrodas kāds nepacietīgs auto vadītājs, kurš ar jaudīgu auto pēc iespējas ātrāk cenšas likvidēt netaisnību – apkaunojošu (pēc viņa domām) “vilkšanos otram astē”, un izmanto pirmo kaut mazāko varbūtību to lēno braucēju apdzīt.
Kas tagad zina, kā bija faktiski: kļūdaini novērtēta distance līdz pārējām automašīnām, nepienācīgi novērtēts ceļa brauktuves stāvoklis, varbūt vieglajam auto vēl vasaras riepas, jo līdz 1.decembrim, kad ziemas riepas obligātas, vēl nedēļa.
Liela nozīme arī tam, ka ceļš, kā var spriest no fotogrāfijām, negadījuma vietā iet uz leju – upes ieleja. Tādos gadījumos bremzējot vai arī strauji pagriežot automašīnas stūri, automašīna “uzvedas” daudz savādāk nekā tad, kad to visu dara braucot pa horizontālu ceļa posmu.
Nepavisam tagad necenšos spriest, kāds varētu būt šī šausmīgā negadījuma iemesls. Tā vietā savu domu bīdu citā virzienā, kā minēts virsrakstā. Proti, daudzviet panākumus guvušie cilvēki stāsta, ka vajag mācīties no citu kļūdām un izdarīt pareizos secinājumus, lai mazinātu iespēju pašiem kļūdīties. Bet kā ar to ir satiksmes drošības jomā?
Kad noticis smags satiksmes negadījums, par to kādu laiku runā un raksta gandrīz visi masu informācijas līdzekļi. Kas, kad, kur noticis, kādas sekas un tml. Un tālāk? Publiski klusums.
Tomēr domāju, ka, pēc negadījuma izmeklēšanas beigām, ļoti noderīgi būtu arī citiem transportlīdzekļu vadītājiem uzzināt, kas izraisīja traģisko negadījumu. Piemēram, kādu apstākļu sakritība, transportlīdzekļa vadītāja kļūda vai apzināta rīcība.
Tagad ir pieejamas tādas tehniskas iespējas radīt animētu video, kurā to visu var parādīt, skaidrot, analizēt. Nav jānorāda konkrēta ģeogrāfiskā vieta, iesaistīto auto markas un tamlīdzīgi, lai nevarētu identificēt negadījumā iesaistītās personas.
Domāju, ka tādi uzskatāmi materiāli satiksmes drošības uzlabošanai būtu daudz efektīvāki par kampaņveidīgi drukātajiem bukletiem un plakātiem. Materiālus varētu izvietot CSDD vai Valsts policijas interneta portālā, kur tos brīvi varētu skatīties jebkura persona, kā arī izmantot kā mācību līdzekli transportlīdzekļu vadītāju apmācībā.
Visu iepriekšminēto pamatoju uz savu 49 gadu auto vadītāja pieredzi, no kuriem 20 gadus esmu veltījis B,C un CE kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas un Satiksmes drošības apmācībā.
Neliela atsauce. Līdzīgus raidījums varam skatīt TV par to, kā ārzemēs tiek noskaidroti negadījumu cēloņi aviosatiksmē. Es gan nedomāju, ka vajadzētu ieslīgt detaļās un emocijās, kā manis pieminētājās ārvalstu TV pārraidēs, bet pamācošs un skaidrojošs animēts materiāls par satiksmes negadījumu iemesliem būtu īsti vietā.
Piezīme: rakstā ievietotais attēls ir ilustratīvs un nav saistīts pieminēto negadījumu uz Valmieras šosejas.
Papildinājums 11.12.2022. Pirms dažām dienām ekspertu grupa, kura meklē risinājumus satiksmes drošības uzlabošanai, nonākusi pie secinājuma, ka Latvijā netiek apkopota statistika par faktiskajiem ceļu satiskmes negadījumu cēloņiem tādā veidā, lai būtu iespējams izdarīt objektīvus secinājumus. Informācija iegulst un paliek policijas izmeklēšanas lietu materiālos. Tātad (tas mans viedoklis), daudzi līdzšinējie ierosinājumi satiksmes drošības uzlabošanai sakņojas emocijās un subjektīvos viedokļos.
…
Views: 141