Kādā rītā klausījos pa radio īsu stāstu par kādu visai nežēlīgu eksperimentu. Kādēļ nežēlīgs? Tādēļ, ka tajā bija iesaistīti bērni. Telpā, kurā atradās galds un uz tā ar lakatu apsegti divi nezināmi priekšmeti, ieveda divus bērnus. Viens no viņiem varēja izvēlēties, kuru no abiem priekšmetiem atsegt. Zem lakata atradās šokolādes “Kinderola”.
Bērns bija laimīgs un ar gardu muti tiesāja savu ieguvumu. Tikmēr otrs bērns ar neslēptām skumjām skatījās uz kāruma tiesātāju. Kad ola bija apēsta, pie galda piegāja otrs bērns un pacēla “savu” lakatu. Zem tā bija veselas trīs (!!!) Kinderolas. Kādu histērisku traci sacēla pirmais bērns! Jo viņš … salīdzināja to, kas bija viņam un kas bija otram.
Vai tad tā nenotiek arī reālā dzīvē? Salīdzināšana. Skolā ar klases biedriem – saņemto atzīmi kontroldarbā. Vēlāk ar kolēģiem: saņemto algu vai prēmiju. Ar draugiem un paziņām: auto vai māju. Ar kaimiņiem: zālāju, puķu dobi vai lapenīti. Ar lietuviešiem un igauņiem: algas, valdības un ceļus.
Par ceļiem runājot. Mūsu pašu ceļinieki raksta, ka kaimiņi ziemeļos un dienvidos sākot slavēt Latvijas ceļus. Nezinu, kā tur ir ar ceļiniekiem, bet man to ir teikuši paziņas no Lietuvas, ka mūsu ceļi tagad esot labāki par viņējiem. Protams, ne jau visiem, bet lielākajiem. Ja to saka mūsu kaimiņi, ne paši latvieši, tad būs vien jānotic. Kaut gan varu teikt pavisam droši, ka šim apgalvojumam netrūks latviski runājošu un rakstošu oponentu.
…
Views: 155
