Senākās Civilizācijas aizsācēji- baltu tautas

Pēdējā laikā Rietumu vēsturnieki lieto etnisku lielgrupu apzīmējumus, kā makroķelti, makrobalti, un citus. Dažreiz makrobaltiem vēl pievieno Balkānu grupu.

Savā lielajā, salīdzinoši nesen iznākušajā darbā „Indoeiropieši” (Les Indo – Europeens) Bernars Seržans (Bernard Sergent) raksta: „…vairs nepiedienas runāt par baltslāvu saimi, kopš daudzi autori, kuriem es pievienojos, ir atzinuši, ka slāvu valoda nav nekas cits kā viena no baltu saimes valodām, kas sekundāri saskaldījusies vairākos zaros.”

Tālāk viņš saka: „ Arheoloģija pierāda… (ka) kādreiz slāviem piedēvētā teritorija nav nekas cits kā daļa no baltu arheoloģijas vides.”

Bernars Seržans arī norāda, ka makrobaltiem vistuvākie ir ģermāņi un šī tuvība sniedzas līdz jaunākajam Akmens laikmetam. Makrobalti Eiropā veidoja „indoeiropiešu centrālo vienību”. Viņš arī atzīst, ka „ makrobaltu un indoirāņu saites ir tuvas.”

Savukārt, franču valodnieks prof. Antuāns Meijē (A. Meillet) savā darbā “Introduction à ľ étude comparative des Langues Indo-Européennes”, kas izdota 1934. gadā Parīzē, raksta:

“Baltu valodas tautas, pirms tās no vienas puses ieslēdza ģermāņu tautas un no otras – slāvu tautas, ir izspēlējušas savu vēsturisko lomu. Baltu tautām – latviešiem un leišiem pieder Eiropas vecākā civilizācija, kas ir senāka par grieķu un romiešu civilizāciju. Tam, kurš vēlas zināt, kā runājuši mūsu senči, jāatbrauc paklausīties, kā runā lietuviešu iedzīvotāji.”

Mūsdienās viedokli, ka baltu valodas (dainas) ir vecākas par vēdu sanskrita valodu, pārstāv t.s. Leidenes skola.

Strādājot pie hetu ķīļraksta plākšņu šifrēšanas, čehu valodnieks Bedržihs Hroznijs ir pierādījis, ka heti vai vismaz to valdošais slānis, bijuši indoeiropiešu cilmes, to valoda bijusi tuvu rada hindu, sengrieķu un latīņu valodām. Pētījumu rezultātā viņš nonāk pie secinājuma, ka hetu valoda pieder pie baltu valodām. B. Hroznijs ir izpētījis, ka heti locījuši vārdus ar galotņu palīdzību un ir runājuši vairākos baltu dialektos, kas diemžēl jau izzuduši. Rakstība viņiem ir bijusi vismaz kopš 3500.g. p.m.ē.

Bagazkejas Latas galvenā tempļa drupās ir atrasta pat bibliotēka. Tajā, parasti simbolu veidā, ir atrodami saimnieciskās un politiskās dzīves apraksti, zinātniskā literatūra astronomijā, botānikā, zooloģijā, matemātikā, kulta medicīnas literatūra, dainas un teikas, kas ir bijuši patiesi notikumi vēsturē. Zinātnieki ir bijuši stipri pārsteigti par hetu zināšanām matemātikā. Viņiem nav bijušas svešas sakrālās lietas, ārstniecība, kulta rituāli, laika skaitīšana, buršana, astroloģija, astronomija un likumi. Likumi ir bijuši hetu dzīves kodekss, radīts vismaz 1000 gadus pirms slavenā Babilonijas Hammurapi kodeksa, kurš arī pamatos aizņemts no baltiem. Daudzās tāfelītes ir ķēniņu, priesteru un priesterieņu dzīves, cilšu radurakstu un izcelsmes apraksti, kā arī teikas, nostāsti, himnas un dainas. Diemžēl viņu bagātīgās garamantas vēl šodien guļ muzejos pārsvarā nesaprastas un neiztulkotas. Bet senatnes atslēga ir baltu rokās!

Un ne tikai attiecībā uz valodniecību, bet arī uz vēsturi droši var apgalvot, ka vēsture, kas aplūkota, neņemot vērā baltistiku, ir melīga.

Eiropas un Āzijas godīgākie valodnieki, vēsturnieki un antropologi nešaubās par to, ka Eiropā ir saglabājušās tikai dažas reliktas tautas – latvieši un lietuvieši, daļēji arī īslandieši, skoti un īri, bet visas pārējās ir jaunas, un mēs šeit vēl esam saglabājuši kultūru ar ļoti spēcīgu enerģētiku.

Vairums mūsdienu ārzemju valodnieku latviešu un lietuviešu valodas atzīst par visvecākajām dzīvajām valodām pasaulē, jo pierādījumu tam ir pietiekami daudz, un tie ir neapšaubāmi.

Vēl joprojām pasaulei ir pieejami 3 senās Baltu civilizācijas dārgumi, ko glabā latviešu tauta. Tie ir: viens miljons tautasdziesmu, pasaules visvecākā valoda, kas ir atslēga senvēstures atklāšanā, un viens miljons vietvārdu, kuri ir ārkārtīgi seni.

Kartē ķeltu, kas ir vismaz vienas no mūsu tautas daļa, ceļš.

Rakstu “aizņēmos” no facebook: Senākās civilizācijas aizsācēji -baltu tautas. Ēriks Belindzevs.

Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmailby feather
instagramby feather

You may also like...

Add a Comment

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *