Es vairs neskaitu dienas, bet pavisam skaidri zinu datumu – 2022.gada 24.februāri, kad pasaulē daudz kas vairs nav tā kā bijis līdz tās dienas rītam. Karš.
Fiziski karadarbība notiek nosacīti tālu no mums. Tur tiek ievainoti un nogalināti cilvēki. Gan formas tērpos, kuriem uz to vajadzēja būt gataviem, gan arī pavisam neiesaistītas civilpersonas – pieaugušie un bērni.
Jo tālāk iebrucēji atpaliek no savās galvās izstrādātā iekarošanas grafika, jo nežēlīgāki viņi paliek. Tiek izmantoti ne tikai dažādu veidu ieroči, bet arī bailes. Arī bailes ir dažādas.
Tur, tālajā zemē, tās ir bailes par sevi, par saviem tuvajiem, pieaugušajiem un bērniem. Bailes un reizē arī atbildība par tiem, par kuriem un par ko rūpēties liek amats un pienākumi.
Jo tālāk mēs esam no karalauka, arī bailes ir savādākas. Tās dīgst no tās informācijas, kāda nonāk līdz mūsu prātiem. Par notiekošo kauju rezultētiem, citu valstu politiķu lēmumiem, no kuriem lielā mērā atkarīgs kara rezultāts. Par pašmāju politiķu un ekspertu izteikumiem, ka mums jau nu gan neuzbruks, bet 72 stundu mugursomu gan sapakojiet.
Par to, ko tagad drīkst teikt un rakstīt. Ka tikai kādu rakstīto vai pateikto frāzi var sagrozīt kā atbalstu iebrucējiem vai arī tā var kādam likties pārāk neitrāla. Par to, ka runāšanu un rakstīšanu par to, kas katram ir savs, dziļi personisks, bet nav saistīts ar karu atkal var tulkot kā vienaldzība pret notiekošo postu un iebrucēju nekritizēšanu.
Man liekas, ka tie, kuri sāka šo karu 24.februāri, tieši to arī vēlas, lai pēc iespējas vairāk cilvēku visa pasaulē baidās no tā, ko viņi tur ir iesākuši. Ne tikai tur, kur notiek karadarbība, bet arī citās zemēs. Un mūsu bailes, nedrošība, aizdomīgums par visu viņus baro.
Nedosim viņiem tādu gandarījumu. Neaizmirsīsim to, kas sācies 24.februārī, tomēr katrs darīsim to, ar ko spējam lai mazinātu šī vaļā palaistā ļaunuma ietekmi uz pārējo, veselo, cilvēces daļu. Vienlaikus meklēsim pozitīvo visā, kas notiek mums apkārt, arī paši dāvāsim to apkārtējiem. Noliksim malā baiļu nevajadzīgo daļu. Dzīvosim, bet neko neaizmirsīsim.
Visits: 46
