Vakardiena, 24.februāris, sākās ar grūti noticamām ziņām no Ukrainas. Par to, kā Krievija agri no rīta iesūtīja savu karaspēku Ukrainas teritorijā.

Neesmu militārs eksperts, bet redzams, ka tas ir ilgi un rūpīgi plānots uzbrukums. Ar pārspēku tehnikā un tehnoloģijā traucoties uz svarīgajiem punktiem Ukrainas teritorijā.

Ceturtdienas vakarā masu informācijas līdzekļos parādījās Ukrainas karte ar tā brīža situācijas attēlojumu. Pirmais iespaids uz to skatoties –  ka tā ir krievu informatīvā kara sastāvdaļa, jo sarkanā krāsā iekrāsoti visi tie Ukrainas apgabali, kuros notikuši Krievijas bruņoto spēku uzbrukumi. “Neskartās” Ukrainas bija palicis pavisam maz.

Labi, ka Latvijas televīzijas darbinieki uzreiz precizēja informāciju – ka iekrāsoti tie Ukrainas apgabali, kuros noticis uzbrukums, bet tas nenozīmē, ka apgabalu ieņēmuši krievu bruņotie spēki.

Notikumu gaita un rezultāts nav prognozējams. Internetā lasāmi visādi minējumi, iespējamie scenāriji.

Krievijai ir ievērojams pārspēks tehnikā, karavīru skaitā. Un kamēr šie krievu karavīri neizkāps no bruņutehnikas, ukraiņu brīvprātīgie ar izdalīto ieroču tūkstošiem maz ietekmēs notikumu gaitu.

Tikmēr politiķi, varbūt, jau būs raduši kādu risinājumu, lai mazinātu asinsizliešanu. Jau tagad izskan viedokļi par sarunām par Ukrainas neitralitāti. Tātad – atdot daļu teritorijas vai tiesības pašnoteikšanos cilvēku dzīvību saglabāšanai.

Nedaudz žēl, ka visā tajā pret pašu gribu tika ievilkta baltkrievu tauta. Ja arī Baltkrievijas prezidents ko zināja par uzbrukuma plānošanu no Baltkrievijas teritorijas, tad līdz pēdējam miglaini atrunājās.

Jau otri dienu esmu palicis tālāk paša ieplānotos darbus un ik pēc dažām minūtēm sekoju jaunumiem no Ukrainas. Vienkārši – domas ir pie Ukrainā notiekošā un arī par to, kā tas viss ietekmēs pārējās valstis tuvākā vai tālākā laikā.

Views: 52

instagram
Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmail