54 stundas Krievijā

Septembra rīts Brjanskā
Septembra rīts Brjanskā

Saistībā ar darba pienākumiem ir bijusi iespēja daudz ceļot, bet tikai uz rietumu pusi. Tādēļ negribēju laist garām piedāvāto iespēju un piekritu īsam darba braucienam uz Krieviju, Brjanskas pilsētu. Brauciens bija patiesi īss – no iebraukšanas Krievijā līdz izbraukšanai no tās pagāja apmēram 54 stundas, no kurām 22 – autoamašīnā uz robežas un pa Krievijas ceļiem.

Ko varēja redzēt braucot? Pārsteidzošus plašumus, īpaši Smoļenskas apgabalā, kuri netiek apstrādāti. Nav aizauguši ne ar krūmiem,ne ar mežiem – bet tikai nepļauta, sausa zāle abpus ceļam cik tālu vien skats sniedzas. Dzirdēju runājam, ka tādēļ no amata esot nomests iepriekšējais apgabala gubernators.

Ceļu kvalitāte? Dažāda. Pie pašas robežas Krievijas pusē (aiz Zilupes) notiek intensīvi ceļu remontēšanas – būvēšanas darbi. Latvijas robežas tuvumā -ļoti labā kvalitātē, ar ceļa norādēm krievu valodā un arī ar latīņu burtiem. Tālāk – nenosākāmu iemeslu pēc – gan pumpaini, gan gludi, bet … bez bedrēm, kurās varētu riskēt nolauzt riteņus. Vienīgais maksas ceļa posms – visai slikts. Brīnums, par ko naudu tur iekasē? Vai tādēļ, ka pa to braucot var “nogriezt taisnāk” visai lielu gabalu?

Ātrumu ierobežojumi? Zīmes bija, bet policijas – tik pāris vietās un tā pati neizrādīja interesi par automašīnām, kuras masveidā (kolektīvi) ievērojami pārsniedza ātrumu pat apdzīvotās vietās.  Fotoradars – vienā vietā – pie vienīgā krūma taisnā un atklātā ceļa posmā.

Veikali? Speciāli ieskatījāmies dažādu “izmēru” pārtikas veikalos – sākot no diennakts veikala, kas izmērā un preču izlikšanas veidā būtu kas līdzīgs mūsu DEPO, līdz nelielam veikalam ciemos. Plauktos ļoti plašā izvēlē viss ko sirds kāro.  Ieskaitot šprotes no Latvijas un Laimas saldumi. Cits jautājums – cenas un kā tās mainās. Bet to var teikt vien ilgdzīvotājs Krievijā, ne “īstermiņa” caurskrējējs.

Ceļu malas tīras, neredzēju mētājāmies neko lieku ne pilsētās, ne ciematos. Protams, vietām ir arī pa kādai pamestai vai arī bēdīgā stāvoklī esošai individuālai dzīvojamai mājai. Ir arī gandrīz cilvēka augumā nepļauta zāle starp daudzstāvu dzīvojamām mājām. Bet pie pašām ēkām – tīrs. Atšķirībā no Latvijas laukiem neredzēju nevienu pamestu lauksaimniecības rakstura ēku (fermu, darbnīcas un tml.). Viss tiek izmantots. Cik efektīvi – tas cits jautājums.

Pilnīgi pieļauju, kas tas ir tikai tā – lielāko ceļu tuvumā un daudzviet aina ir pavisam cita. Bet tādu nu to redzēju – Krieviju divās diennaktīs.

Par to, ko runā Krievijā un tribīnēm un uz ielas – rakstīšu nākošreiz.

Zemāk redzams video – Krievija caur automašīnas loga.

Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmailby feather
rssyoutubeby feather

You may also like...