Latvijas lielākā spoku pilsēta Skrunda 1

2-daudzstaaveneNobraucot dažus kilometrus no Skrundas pa Kuldīgas ceļu, tūlīt aiz autobusa pieturas “Kombināts”, pa kreisi gar meža malu nogriežas ar betona plāksnēm izlikts ceļš. Laika gaitā plāksnes sašķiebušās un automašīnas riteņi diezgan skaļi būkšķina iekrītot spraugās starp plāksnēm. Nekur nepaskriesi. Nav arī vajadzības, jo pēc dažiem simtiem metru brauktuvi aizšķērso no metāla stieņiem sametināti vārti. Vārtiem abās pusēs nelielas, vienstāvu ķieģeļu ēkas – tipisks Padomju armijas kontroles-caurlaides punkts. Pirms vārtiem uz asfaltētā stāvlaukuma uzstatīta neliela būdiņa ar uzrakstu – KASE.




Blakus kasei stāv  trīs vieglās automašīnas. Viena ar Francijas numuriem. Pieeju pie kases un pa 4 euro iegādājos ieejas biļeti. Biļete izskatās daudz “nopietnāka” nekā daudzu prestižu kultūras pasākumu ieejas biļete. Caur lodziņu man pasniedz paliela izmēra kladi, kurā ar roku saviltas ailes, kurās jāieraksta savu vārdu, uzvārdu, no kurienes esmu un galā jāparakstās. Vēl es saņemu A4 formāta lapu – ar Skrundas militārās pilsētiņas plānu, kura apakšējā malā ar drukātiem burtiem rakstīts “KATRS PATS ATBILD PAR SAVU DROŠĪBU!”. Tātad skaidrs, par ko es parakstījos tajā lielajā grāmatā.

Skrunda – 1 agrāk

Tā saucās Padomju Armijas militārā pilsētiņa, kas aizņem 45 ha teritoriju un tajā atrodas apmēram 70 dažāda lieluma un nozīmes ēkas un būves. Tajā skaitā 10 dzīvojamās ēkas ar 540 dzīvokļiem, divas kazarmu ēkas 800 karavīriem, veikals, bērnudārzs, slimnīca, viesnīca un citas ēkas. Pilsētiņā kopskaitā bijušas apmēram 5000 militārpersonas un ģimenes locekļi. 1969.gadā sāka darboties pirmā radiolokācijas stacija. 1985.gadā sāka būvēt jaunu, modernu radiolokācijas staciju, bet nepabeidza. Tās korpusu uzspridzināja 1995.gadā.

Skrunda – 1 tagad

Ieejot pa vārtiem grūti izvēlēties – ar ko sākt pilsētiņas apskati. Kaut ko jau esmu redzējis internetā publicētās fotogrāfijās. Skaidrs arī tas, ka tik ilgu laiku pēc teritorijas atstāšanas, te nekā īpaši eksotiska vairs nav. Personīgi es vairāk gribu salīdzināt to, kā izskatās (izskatījās) vāciešu būvēta militāra pilsētiņa, kurā pats biju obligātajā militārajā dienestā Korņevo ar pēc krievu plāna un vadības būvētā.

1-sportazaaleAsfaltētais ceļš no abām pusēm aizaudzis ar garu zāli un krūmiem. Vietām palicis pavisam šaurs. Nolemju sākt ar štāba ēku. Pirmajā stāvā var atpazīt dežuranta vietu, bet citās telpās nekā īpaša. Uz grīdas vietām mētājas izlauztas durvis, atsevišķu koka mēbeļu daļas. Pakāpjos uz otro stāvu – tur tāds pats tukšums un postaža. Jābūt uzmanīgam, jo kāpņu margu vairs nav – visticamāk ka tās izgājušas caur kādu metāla kausēšanas krāsni. Iespējams – jau Liepājas Metalurga laikā.

Nākamā ēka plānā nosaukta – cietums. Par ēkas nozīmi vienīgi liecina restes visās logu ailēs. Ieeju atrodu ēkas galā, caur nelielām durvīm. Laikam tādām ēkām parādes durvju nemēdz būt. Nezinu, nav pieredzes šajā ziņā. Nedaudz paejot pa šauru gaiteni nonāku lielā, augstā telpā. Tā drīzāk atgādina sporta zāli, bet ne cietumu. Telpas centrā kāds novietojis koka galdu un tam pretējās pusēs divus krēslus ar metāla kājām, bet bez sēdekļiem. Pratināšana var sākties.

Blakus cietumam divas vienādas kazarmu ēkas. Katrā stāvā noteikts telpu komplekts – ieroču glabāšanas telpa, kurā vēl stāv koka piramīdas. Mazgājamā telpa bez izlietnēm, krāniem un caurulēm. Blakus tualete, kurā no grīdas izlauzti čuguna “podi” – divi pēdu “balsti” un caurums pa vidu. Izskatās, ka kazarmu ēka izmantota mūsdienu karavīru apmācībām. Daudz mazāk visādu drazu – telpās nav sasisto stiklu uz kuriem varētu bezjēdzīgi savainoties. Pie ieejas redzamas mācību munīcijas čaulītes.

Karavīru ēdnīcas ēkai kāds “humorists” blakus ieejai izsisto logu vietā pienaglojis lielu, divdaļīgu plastmasas loga rāmi. Apakšējā rūts izbirusi, bet augšējā vēl vesela. Virtuvē uz grīdas un pie griestiem redzami lieli skārda tvaika atsūcēji. Laikam metāla tajos ir mazāk par pūlēm, lai tos aizdabūtu uz metāla pieņemšanas punktu.

Pāri ar garām nezālēm un krūmājiem aizaugušam laukam redzama katlumāja. Tā izskatās kā uzsprāgusi – bez sienām, ar nokvēpušām betona konstrukcijas kolonām un nedaudz līku, bet nesagāzušos mūra skursteni. Varbūt metāla mednieki parūpējušies par tādu skatu.

2-loogiKaravīru kluba vestibilā uz sienas diezgan labi saglabājušies patriotiski zīmējumi – kaujas ainas no dažādiem kariem, pat ar kazaku – kavalēristu vienā no tiem. Un kur nu vēl lliels Ļeņina attēls. Zālē, iepretīm skatuves paaugstinājumam, nolikts sols ar divarpus sēdvietām. Kā kādu pasākumu gaidot.

Slimnīcā vienā no telpām, acīm redzot, bijusi bērnu nodaļa. Uz tās sienām saglabājušies dažādi krievu pasaku tēli, ieskaitot dakteri Aikāsāp.

Tālāk seko, manuprāt, visiespaidīgākā spoku pilsētiņas daļa – dzīvojamās mājas. Nemēģinu tās skaitīt. Abpus aizaugušajai “ielai” tukši piecstāvu mūra ēku korpusi ar izdauzītām logu rūtīm. Nedaudz atstatu viena paneļu māja. Ieeju vienā no ēkām un uzkāpu trešajā stāvā. Dzīvokļi, kā jau tipiskās padomju laikā mājās. Starp gaiteni un virtuvi bijuši koka sienas skapji, kuri izsisti un mētājas turpat uz grīdas. Dažos dzīvokļos no sienām noplēstas tapetes un samestas kaudzēs. Loģiski, ka nav vairs nekā no metāla. Kādā dzīvoklī daudz krievu daiļliteratūras grāmatu. Gaitenī noplēsts tapetes gabals un redzams laikraksts TRUD. 1989.gada 3.decembra numurs. Tātad – tapetes līmētas vēlāk, vien dažus gadus pirms Padomju Armija aizgāja no Skrundas – 1.

Viena no dzīvojamām ēkām iespaidīga izmēra – 5 stāvu, kā visas citas, bet ar sešām kāpņu telpām. Vienā stāvā saskaitāmi 24 lieli logi. Ja tiešām šajā pilsētiņā dzīvoja ap 5000 cilvēku, tad … tur varētu būt kā cilvēku skudru pūznī. Tagad tas viss pamests, tukšs. Tomēr ne gluži – ik pa brīdim var dzirdēt cilvēku balsis un pat redzēt mazas cilvēku grupiņas pa 2 – 4 vienkopus. Pa “ielu” aiziet vairāki cilvēki. Vienam rokās paprāvs čemodāns. Pēc brīža dzirdama distances vadāmā lidaparāta “drona” tipiskā skaņa. Redzu arī pašu lidaparātu, kas pārvietojos virs ēkām.

Pie ieejas sargs (kasieris) apstiprina to, ka drīz ieeja Skrundas militārajā pilsētiņā tiks slēgta. Tā tiek nodota Aizsardzības ministrijai, lai izmantotu kā karavīru apmācības vietu. Bet interese par Skrundu – 1 liela. Pie vārtiem stāv nu jau vairāk par divdesmit automašīnām. Svētdienā, kad laukā pūš nepatīkams vējš.

Tiem, kuri nekas paši nav dienējuši, Skrundas militārajā pilsētiņā redzamais nedod nekādu priekšstatu par to, kāda izskatās īsta militāra pilsētiņa. Vienkārši – pastaiga pa vietām, kura kādreiz izmantojuši tūkstošiem cilvēku un tagad ir tukša. Ja internetā varam neklātienē apceļot līdzīgas vietas no citām pasaules malām, tad Skrundā to visu var sajust realitātē – zem apavu zolēm čirkstošos stiklus, caurvēju pa tukšajiem logiem un durvīm. Arī iespēju nokrist no kāda balkona vai kāpņu laukumiņa bez margām. Viss tepat, uz vietas.

PILNA FOTOGALERIJA PIEEJAMA ŠEIT: LATVIJAS LIELĀKĀ SPOKU PILSĒTA

Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmailby feather
rssyoutubeby feather

You may also like...