Mans gājiens uz Liepājas Karostas Ziemeļu fortiem

Ziemeļu forti Liepājā ir viena no vietām, kurp jau sen gribēju aizbraukt. Man liekas, ka Liepājas Ziemeļu forti ir viena no populārākajām vietām Liepājā. Nu, vismaz fotografējošo vērtējumā, jo Ziemeļu forti attēlos redzami gan ar lāstekām ziemas salā, gan vasarā ar mazapģērbtiem cilvēkiem dažādās vietās. Un tā betona ēka ūdenī ar “puskāpnēm” vispār kā Ziemeļu fortu titulbilde.

Savu ceļojumu uz Ziemeļu fortiem sāku ejot kājām no Ziemeļu mola. Skatoties no mola puses, bija grūti noteikt attālumu līdz redzamajām nocietinājumu paliekām. Tomēr, tā kā laika man bija gana, nemēģināju piebraukt auto, bet devos ceļā kājām. Arī līdz kafejnīcas “Rietumkrasts” atvēršanai būtu jāgaida vesela stunda.

Pirms manis tādu pašu izvēli bija izdarījis kāds vecāka (par mani) gadugājuma pāris, stumjot velosipēdus. Velosipēdu riepas grima pludmales smiltīs un arī viņu kājas “mala” smiltis pa tukšo. Paju viņiem garām pa šauro, mitro smilšu joslu gar pašu ūdens malu. Tā iet bija nedaudz ātrāk, bet ne vieglāk.

Viena lieta ir internetā redzēt atsevišķas Ziemeļu forta būvju fotogrāfijas, bet pavisam citāda sajūta ir tad, kad visu to betona haosu redzi ar savām acīm kopskatā. Tas viss tika uzcelts 1894.gadā, lai pēc četrpadsmit gadiem šo celtniecību atzītu par kļūdu (!) un izlemtu pašu uzbūvēto arī iznīcināt. Daļa betona kluču atrodas krastā, bet daļa jau ūdenī. Starp citu, ja slinkums iet kājām, tad šai Ziemeļu fortu daļai var piebraukt par Krasta vai Kokneses ielu.



Ejot gar ūdens malu vēl tālāk, var redzēt vienu atsevišķu nocietinājuma ēku, kura vēl ir “vienā gabalā” un no krasta noslīdējusi pludmalē. Uz ēkas betona jumta ar saknēm pamatīgi ieķērusies vientuļa priede.

Brienot pa pludmales smiltīm ir liks arī padomāt. Piemēram, šis pēdējais redzētais pludmalē noslīdējušais betona “klucis” man atgādina Otrajā Pasaules karā vāciešu celto “Atlantijas valni”.  Nezinu kā citviet – Francijā un Norvēģijā, bet Dānijā gar tās rietumu piekrasti šādi monolīta betona, nesagraujami nocietinājumu bloki Ziemeļjūras pludmalē ir bieža parādība.

Ja domā vēl dziļāk (iešana pa irdenām smiltīm un to klātbūtne apavos ļoti veicina domāšanu), vai naudu, kas iztērēta tādu pamatīgu nocietinājumu būvei, kuri ne reizi nav uzbrukts, jāpieskaita pie nelietderīgiem valsts tēriņiem, vai tomēr par tālredzīgu un vērtīgu ieguldījumu – kaut kas taču pretinieku atturēja no uzbrukšanas.

Tā rušinoties pa irdenajām smiltīm un dziļajām domām, nonācu līdz Ziemeļu fortu ziemeļu daļas. Tās, pie kuras atrodas no attāluma labi redzamā vēja elektrostacija. Šajā daļā var labi redzēt, kā nocietinājumi izskatījās drīz vien pēc to uzcelšanas. Daļa būvju, kā iepriekšējās, ir saspridzinātas, bet daļa atrodas tālāk no pludmales un nav sagrautas. Stāvot uz nocietinājuma jumta dienvidu pusē var redzēt betona haosu, bet ziemeļu virzienā – nocietinājumu betona jumtus, kuri no jūras puses piesegti ar zemes valni. Labi saskatāmas vietas, kur stiprināti lielgabali. Var arī ieskatīties nocietinājumu iekšpusē, nebaidoties, ka var noslīdēt pludmalē.  Piebraukt šai vietai ar auto var pa Lībiešu ielu (kaut kartē pieminēta arī Jātnieku iela).

Tā kā biju piepildījis savu vēlēšanos aplūkot Liepājas Karostas Ziemeļu fortus, tad devos atpakaļ uz Ziemeļu molu un kafejnīcu “Rietumkrasts”. Kartē izmērīju attālumu no Ziemeļu mola līdz vēja elektrostacijai – “pa taisno” – 4 kilometri vienā virzienā. Labos laika apstākļos nav slikta pastaiga svaigā gaisā – 2 x 4 km.

Par manis redzēto Liepājas Dienvidu fortos, lasi šeit: Liepājas Dienvidu forts

 

Facebooktwittergoogle_plusredditpinterestlinkedinmailby feather

You may also like...