Nozagtie fotomomenti

Esmu ievērojis, ka cilvēku reakcija uz pavērsto fotoaparāta objektīvu ir visai atšķirīga. Daži cilvēki kļūst “kokaini”, sejas vaibsti sastingst, kustības pavisam minimālas. Viņi vienkārši nezina, kā rīkoties, kur “likt rokas” un tamlīdzīgi. Savukārt citi sastingst noteiktās pozās tādēļ, ka viņiem liekas – tas ir pats  labākais rakurss, kas vizuāli izceļ to, ko katrs sevī uzskata par skaistāko. Rezultātā – atkal viena (kārtējā) aukstā un sastingusī fotogrāfija. Smuka kompozīcija, bet pats cilvēks “auksts”.



Ja vien iespējams, cenšos cilvēkus fotografēt tā, lai viņi paši nemana, ka tiek fotografēti. Reizēm gan tādas fotogrāfijas ir tehniski mazāk kvalitatīvas – zoomēšana, fotokamera pakustējusies, gaismas un tamlīdzīgi knifi ietekmē attēlu kvalitāti. Toties paši cilvēki attēlos ir dzīvi un emocionāli.  Tādus attēlus saucu par “nozagtiem fotomomentiem”.

Viens būtisks šo zagto momentu kritērijs – fotogrāfija nedrīkst būt tajā redzamo cilvēku aizvainojoša, tai jārada pozitīvas emocijas. Tad arī fotogrāfijā redzamais cilvēks nez vai apvainosies, ja ieraudzīs sevi kādā publikācijā internetā.

Zemāk piedāvāju pēdējo “zagto momentu” sēriju no viesošanās dienām Rietumukrainā šī gada augustā.

Facebooktwittergoogle_plusredditpinterestlinkedinmailby feather

You may also like...

1 Comment

  1. Atpakaļ ziņojums: Ierakstu izlase #44 – Stacija

Comments are closed.