Valsts iestādes noslēpums

Vēl pirms sākās šī jezga ar vīrusu, mans labs paziņa Jorens pastāstīja kādu interesantu gadījumu, kas noticis vienā valsts pārvaldes iestādē.

Cilvēki turpina mācīties un paaugstināt savu kvalifikāciju dažādos savas dzīves posmos, dažādā vecumā.

Lielāko daļu visu studentu ir kopīga problēma – atrast studiju programmās paredzētās (vajadzīgās) prakses vietas. To nav viegli izdarīt pat tad, ja students arī nepretendē uz samaksu par prakses laikā padarīto darbu.

Tā pie kāda valsts pārvaldes iestādes vadītāja atnākusi persona un interesējusies par iespēju veikt prakses darbu. Atbilde netika dota uzreiz, bet šo lūgumu apsprieda darbinieku sanāksmē.  

Viena no darbiniecēm uzreiz atteikusies, sakot, ka par vienu algu būs jāpadara divi darbi – jāapmāca praktikante un vēl savus darbus jāpaspēj laikā.  

Kāds cits arī atteicies ar iebildi, jo, lūk, vajadzēšot strādāt pa diviem – par sevi un vēl jālabo praktikantes “sastrādātais”.

Un tad sekojis “kronis visam” – viena no darbiniecēm teikusi, ka praktikanti nevarot ņemt nekādā ziņā, jo tad viņa redzēšot, ka darbiniekiem pašiem te nekas daudz nav jāstrādā.

Jorens nemācēja teikt, kurš no argumentiem bijis stiprāks, bet fakts tāds, ka praktikantei prakses iespēja tikusi atteikta.

Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmailby feather
rssyoutubeby feather

You may also like...