Līdz šai dienai nedomāju, ka man būtu kāda īpaša problēma ar uztveri un saprašanu. Tomēr secināju, ka reizēm jānodzīvo bez vienas dienas 68 gadi, lai saprastu, kādēļ sievietes mazgājot logus savā tuvumā “pa rokai” noliek  nazi.

Protams, to varēju noskaidrot arī ātrāk, ja būtu atmetis savu kautrību un vienkārši pavaicātu. Tā vietā parasti izvēlējos turēties drošā attālumā un netraucēt.

Šorīt miegs mani atstāja krietni agrāk nekā citus rītus. Vēl guļot gultā pa logu vēroju saules iekrāsotos mākoņus, kaijas uz blakus nama skursteņiem un nedaudz tālākā baznīcas torņa smailes krusta. Tas viss komplektā ar skaļo “putnu kora” dziedājumu (pareizāk būtu teikt – klaigāšanu) manī radīja domu, par godu kāda tuva radinieka dzimšanas dienai, nomazgāt dzīvokļa logus. Domāts – darīts!

Izlaidīšu detaļas par rīta “standarta procedūrām” un turpināšu ar būtisko. Nodrošinājos ar palielu logu mazgājamā līdzekļa pudeli, papīra dvieļa rulli, tabureti lai pakāptos un siltāku apģērbu, jo marta beigu vējš kā par spīti “iegriezies” logos. Negribēju, lai mani “izpūš” pie atvērtiem logiem.

Logu ārpusi pieveicu veikli – uzsmidzināt līdzekli un pēc tam apstrādāt ar papīra dvieli, kā … pirkstus apslapināt … ar mazgājamo līdzekli. Tikai “špricē” un berz, līdz mugura un piere slapja. Kārtīgs fiziskais treniņš roku apļošanā. Uzmetu aci viedpulkstenim – pulss 144. Un stikli laistās. No ārpuses.

Kārta iekšpusei. Procedūra tā pati – smidzināt un berzēt. Bet kas tad tas? Uz stikla tādi mazi brūni punktiņi. Varu slapināt un trīt līdz apnikumam, tomēr tie nepazūd. Tad līdz manam prātam nonāca tās atmiņas par nazi “pie rokas” sievietei, kura mazgā logus. Tikai ar tā palīdzību varēju atbrīvoties no daudzskaitliskiem brūnajiem punktiem.

Skaidrs viens, ka tos punktus atstāt varēja tikai un vienīgi tās dažas brangās mušas, kas bija pamodušās jau februāra siltajās dienās un grozījās saulītē logu tuvumā. Šorīt nebija pirmā reize manā mūžā, kad tīrīju logus. To esmu darījis gadiem ilgi, bet vienmēr iztiku bez naža “pie rokas”.

Ar ko gan es šopavasar tā  esmu nokaitinājis mušas? Vai arī tās kāda iemesla dēļ bija “neomā” pamostoties dažus mēnešus par agru? Sliktu sapni redzējušas vai vēders sasāpējies? Kas gan to zina … tomēr naža “noslēpumu” esmu noskaidrojis. Njā, kā saka: “mūžu dzīvo, mūžu mācies”.  Interesanti, kāda būs nākošā “mācība”?

Visits: 78

instagram
Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmail

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *