Kamēr Cēsu Pils dārzā vēl tikai dīgst pirmie asni un lielie sējas darbi sāksies, kad kļūs mitrāks un maijs „būs ieskrējies”, laiks raudzīt, kas zāļu tiesai paaudzies mežā.
Kopš sen seniem laikiem lieliem un maziem, veciem un jauniem ļaužiem ikdienas dzīvi bojāja saaukstēšanās un māgas kaites. Tas, protams, miera laikos, jo, kad kari un epidēmijas pāri gāja, tad pašu spēkiem vairs izdakterēties nevarēja.
Pavasara listē ir pumpuri, kurus iesaku apliet ar to stipro dziru, kas palika pāri no dezinficēšanās un paturēt tumsā kādas 3 nedēļas. Latvijas siltākajos nostūros, kur viss jau ir krietni saplaucis, sveķaino pumpuru būs mazāk, bet Vidzemē vēl papilnam – purva bērzs, kastanis, apse, papele, priede, egle, ozols.
Neiesaku ar pumpuriem aizstāt ēdienreizi, izņemot, ja jums kuņģī ir vairāki „kambari” gremošanai un pieslēgtas dzirnaviņas. Pumpurus var izmantot arī ādu dziedējošas ziedes pagatavošanai.
Recepti pastāstīšu kādu citu reizi, taču pumpurus var laikus savākt un noglabāt saldētavā. Savukārt priedes pumpurus un pat mazos čiekuriņus var savārīt sīrupā. Ja tuvumā nav kāda cirsma, parasti priežu zariem nav viegli tikt klāt, arī jaunaudzes nedrīkst postīt, taču šopavasar pēc lielajiem vējiem mežos ir gana daudz izgāztu priežu.
Nākošais pavasara augu sarakstā ir avenāju jaunie stublāji ar pumpuriem vai pusplaukušām lapiņām, kā arī vecos dārzos vai upes krastos augošo upeņu zariņi. Tos sagriež ar dārza sķērēm 1-2 cm posmiņos un liek žāvēties. Kādu saujiņu var apliet vakarā pēc pastaigas, pielikt pāris šķēlītes žāvētu ābolu – būs aromātiska tēja un pat cukuru nevajadzēs. Lai izdodas!
Informācija ņemta no “Zāļu sievas piezīmes” Facebook profila
Visits: 53
