Kā darba intervijā atpazīt labu darbinieku

Jūs meklējat jaunu darbinieku. Ievietojat darba piedāvājumu dažādos masu informācijas līdzekļos un saņemat pieteikumus – parasti CV un motivācijas vēstules. Iepazīstaties ar šiem dokumentiem un laiks pieņemt pirmo lēmumu – kurus no kandidātiem aicināt uz interviju klātienē, bet kuriem nosūtīt pieklājīgu atteikumu. Var klātienē uzklausīt arī visus kandidātus, ja vien viņu nav pārāk daudz.

Kādēļ tāds pārdomu brīdis pirms izlemt – kuru kandidātu aicināt? Vienkārši – tā „pa lielam” darba meklētājus var iedalīt divās grupās – prasmīgi sevis reklamētāji (runātāji un rakstītāji) un patiesi labi darbinieki.

Projekta vadībaTagad netrūkst ne dažādu metodisko un mācību līdzekļu par to, kā ietekmēt darba devēju ar prasmīgi uzrakstītiem CV un motivācijas vēstulēm, kā arī kā sagatavoties un uzvesties darba intervijās.

Izrādās, ka tas bieži „nostrādā” un darbā pieņemat jaunu, zinošu un aktīvu darbinieku. Tomēr, paiet daži mēneši un konstatējat, ka jaunā darbinieka motivācija un entuziasms ir noplacis. Arī darbam nepieciešamo jauno zināšanu un prasmju neveicas tik raiti, kā gribētos. Darbs ir dabūts, bet kā tālāk – tās jau darba devēja (jūsu?) problēmas.

Par ko vajadzētu runāt darba intervijā

Atkarībā no amata, protams, sava nozīme ir iegūtai izglītībai un profesionālai kvalifikācijai – dažādiem kursiem, kuros apgūtas amatam nepieciešamās papildus prasmes. Tomēr tās var apgūt jebkura centīga persona, bet – vai tā būs piemērota konkrētam darbam?

Vairāk vajadzētu noskaidrot kandidāta paša viedokli par konkrētajiem darba pienākumiem. Ko jau pats zina par tiem, kā iedomājas darbu šajā amatā. Varbūt ir konkrēts viedoklis par to, kā darbu var veikt efektīvi? Iespējams, ka šīs idejas nav realizējamas, bet cilvēks vismaz ir domājis par iespējamiem darba pienākumiem.

Loģiski, ka kandidāts vēlēsies uzzināt iespējami vairāk par darbu arī no jums. Ieteicams neko neslēpjot stāstīt par darba pienākumiem, darba režīmu (darba laika sākumu, maiņu ilgumu), iespējamām ārkārtas (nestandarta situācijām) ar kurām var sastapties konkrētajā darbā.

Noteikti vajadzētu stāstīt arī par iespējām darba pienākumu pildīšanu savienot ar papildus darbu un mācībām mācību iestādēs un kursos – vai tas vispār ir iespējams, ar kādiem nosacījumiem un tamlīdzīgi.

Ne mazāk svarīga tēma – atalgojums. Pamata alga – „cietā” mēnešalga vai stundu likme. Iespējamie bonusi – prēmijas un piemaksas, sociālie bonusi.

Parasti pavaicāju arī to, vai ir kas tāds, kas nav norādīts ne CV, ne arī motivācijas vēstulē, bet var radīt kādus ierobežojumus kandidātam pilnā apmērā veikt darba pienākumus. Piemēram, kāds hobijs vai hroniskas veselības likstas. Atbildes uz šo jautājumu parāda kandidāta paša spēju būt atklātam, kas veicina savstarpējo uzticēšanos darba laikā.

Darba devēja mērķis ir atrast darbinieku, kurš ir labs nevis „pēc papīriem” un prot pareizi runāt intervijas laikā, bet apzinās darba pienākumus, ieguvumus un ierobežojumus, kā arī vēlas un spēj pilnveidoties visā darba attiecību periodā.

Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmailby feather
rssyoutubeby feather

You may also like...