Pēdējā laikā aizvien vairāk izplatās viedoklis par to, ka automašīnu GPS navigācijas iekārtas “izmirs”, jo katrā mūsdienās pieejamā viedtālrunī var bez papildus maksas instalēt un ērti lietot navigācijas sistēmas. Un viedtālrunis cilvēkiem vienmēr ir “pie rokas”.
Savā ziņā tam var piekrist, tomēr praksē nav gluži tā, jo:
Ilgstoši (garā ceļā) lietojot viedtālrunī instalēto navigācijas sistēmu, tālrunim ir papildus liela slodze, tas parasti atrodas kādā turētājā un stipri uzkarst. Ir piedzīvotas situācijas, kad vasarās viedtālrunis pārkarst un tas izslēdzas.
Automašīnu GPS navigācijā ir daudz jūtīgāks un precīzāks navigācijas satelītu signālu uztvērējs. Tādēļ automašīnu GPS navigācija darbojas daudz precīzāk (savlaicīgāk dod norādes) apdzīvotās vietās un ātri braucot pa ceļiem ārpus apdzīvotām vietām.
Lai lietotu automašīnu GPS navigāciju nav nepieciešams pastāvīgs savienojums ar internetu, jo visi sistēmas darbībai nepieciešamie dati jau atrodas iekārtas atmiņā.
Auto GPS navigācijai ir lielāks ekrāns, kas ļauj vienlaikus attēlot dažādu noderīgu un detalizētu informāciju.
Un vēl viens būtisks faktors – ja lieto auto navigācijas sistēmu, tad tā netraucē viedtālruni brauciena laikā lietot tā tiešajām funkcijām – informācijas apmaiņai dažādos formātos.
Tomēr šī mana stāsta galvenais mērķis nav salīdzināt dažādas GPS navigācijas sistēmas un iekārtas, bet gan padalīties ar dažiem ieteikumiem par to, kā jebkuru GPS navigācijas iekārtu un sistēmu lietot iespējami efektīvāk.
Agrāk vai vēlāk katru gadu pienāk tā siltākā daļa, kad vēlamies doties tuvākos vai tālākos braucienos. Tādēļ te būs daži ieteikumi, pārbaudīti praksē:
Vispirms vajadzētu sākt ar to, ka jāiestata GPS navigācijas sistēmas parametri. Piemēram, lai rāda īsāko vai ātrāko maršrutu, maršrutā neiekļaut grants un maksas ceļus un tml. Šie sistēmas iestatījumi arī noteiks, kādu maršrutu piedāvās navigācijas programma.
Ja braucieni plānojas īsi, tad divi vienkārši varianti: navigācijas ierīces ekrānā ar pirkstu “iebakstīt” vietā, kur atrodas gala mērķis, vai arī meklētājā ierakstīt mērķa adresi. Tad labi noder arī WAZE.
Ja nav zināma precīza objekta adrese, tad daru tā: meklētājā ieraksta apdzīvotās vietas nosaukumu un navigācija aizved uz tās centru. Bet esot apdzīvotajā vietā jau var kartē “iebakstīt” uz konkrēto objektu. Bieži šajā “beigu fāzē” lietoju WAZE vai GOOGLE Map, kas dod pēdējās precīzās norādes, ko piecietīs arī viedtālrunis.
Ja paredzēts garš brauciens, tad ieteicams maršrutu iepriekš izpētīt kartē datorā un maršrutu sadalīt īsākos posmos (1 vai 2 stundu brauciena ilgumā), izvēloties “kontrolpunktus” ceļa malā: apskates objekts, kafejnīca, atpūtas vieta, stāvvieta, liels ceļa krustojums un tml. Šo punktu adreses vēl mājās esot noglabā GPS sistēmas atmiņā un vajadzīgajā brīdī atliek vien objektu atrast attiecīgajā sarakstā.
Tieši tā, kā rakstīts iepriekš, ieteicams rīkoties, ja braucienā dodas ar vairākiem transportlīdzekļiem. Katra ražotāja GPS navigācijas sistēma strādā pēc sava noteikta algoritma. Tās darba rezultātu (izvēlēto maršrutu) ietekmē arī iepriekš pieminētie sistēmas iestatījumi, kas var būt individuāli. Ja brauciena sākuma punktā visi braucēji uzreiz GPS navigācijā ievadīs galamērķa adresi, pavisam droši varu apgalvot, ka tiks piedāvāti atšķirīgi maršruti. Līdz ar to pastāv liela iespēja, ka nekāda “kopā braukšana” nesanāks. Tā vietā var rasties nevajadzīgi satraukumi vai pat domstarpības. Tādēļ, ja garu braucienu sadalīs īsākos posmos, neplānoti izšķiroties, vismaz šajos “kontrolpunktos” atkal visi satiksies.
Reizēm gadās tā, ka GPS navigācijas ieteiktais maršruts ved apkārt apdzīvotām vietām, tomēr vēlos “iemest aci” pilsētā, kaut vai tikai braucot cauri. Tādā gadījumā iepriekš pieminēto “kontrolpunktu” izvēlos uzreiz ārpus apdzīvotās vietas, bet pie ceļa, kas ved man vajadzīgajā virzienā. Pilsētā, kuru vēlos apskatīt caur auto logu, iebraucu sekojot norādēm “centrs” (ignorējot navigācijas norādījumus) vai pa galvenajām ielām, vai arī brīvi improvizēt. Kad šķiet – centrs sasniegts (vai redzēts kas cits interesants), tad “klausa” navigācijai un viegli atrod ceļu laukā no pilsētas.
Automašīnas GPS navigācijas sistēmu reizēm lietoju pat neiestatot gala mērķi, bet braucot tumsā (kad slikta redzamība) vai pa svešu ceļu – tā var savlaicīgi pamanīt priekšā esošos ceļa līkumus vai arī ceļu krustojumus. Tas īpaši palīdz tādos gadījumos, kad nepieciešams apdzīt lēnāk braucošos, bet neesmu drošs par to, kas gaidāms priekšā.
Lai droša un patīkama ceļošana!
Ja jums šis raksts noder un domājat, ka tas varētu interesēt arī jūsu draugus un paziņas, tad, lūdzu, iesakiet viņiem to, nospiežot uz kādu no zemāk redzamās attiecīgas sociālo tīklu ikonas (Draugiem, Facebook vai Twitter).
…
Visits: 165
