Šis ir vēl viens stāsts no manas reālās pieredzes auto vadīšanas instruktora darbā. Tajā laikā lielāko daļu no arodskolas uzturēšanai vajadzīgo preču apjoma pārvadāja ar apmācībā izmantojamām kravas automašīnām. Man pašam reizēm likās, ka apmācāmo sejas  izteiksme kļuva nopietnāka (svarīgāka) tad, kad pārējie grupas biedri viņu redzēja vadot kārtīgi piekrautu automašīnu pa skolas ceļiem, nevis vizinoties “pa tukšo”.

Lai nokļūtu pēc šādām skolai nepieciešamām kravām, reizēm nācās mērot visai lielus attālumus. Pat 100 vai vairāk kilometru vienā virzienā. Ticiet man, pat pieredzējušam kravas auto vadītājam reizēm vajag iespringt, nemaz nerunājot par jaunieti, kurš vēl tikai apgūst kravas auto vadīšanas prasmes. Tādēļ tādiem braucieniem parasti izvēlējās tādus apmācāmos, kuri jau daudz maz apguvuši automašīnas vadīšanas pamata lietas un par tām vairs nav jāsatraucas braucot ātri lielos attālums. Tomēr arī tad notika interesanti (dažādi) starpgadījumi ar … gulēšanu braucot. Viens no šādiem stāstiem ir šāds.

Lai dotos tālākā ceļā un laikus nonāktu pēc vedamās kravas, nereti no rīta vajadzēja celties daudz agrāk nekā parasti. Viens tāds tāls brauciens notika vēlā pavasarī, kad rīti vēl tumši, bet dienā jau patīkami un … iemidzinoši silda saulīte.

No Pērnavas vajadzēja atvest skolas telpu remontam nepieciešamos materiālus. Pats fakts, ka tas ir nopietns brauciens un vēl uz “ārzemēm”, bija liels stimuls Raitim (tā sauca šim braucienam manis izvēlēto apmācāmo) pamosties daudz agrāk nekā skolas biedri un bez kādiem sarežģījumiem aizstūrēt automašīnu līdz pat vajadzīgajai noliktavai Pērnavā. Es gan viņam nevaicāju, kā naktī gulējis. Varbūt domājot par braucienu, nemaz nav aizvēris acis.

Preču saņemšana noliktavā noritēja bez aizķeršanās. Acīm redzot skolas pārstāvis Vilis visu bija sarunājis un noorganizējis, kā jau viņš to prata darīt ar visādām metodēm. Tā kā pēc pāris stundām jau varējām doties atpakaļceļā.

Tikmēr saule jau bija uzlēkusi dāsni dalīja ne vien gaismu, bet arī viltīgi maigu siltumu. Drīz vien pēc izbraukšanas no Pērnavas ievēroju, ka reizēm Raita acu skats šķita tāds miglaināks. Taujāju, vai nenāk miegs. Nē, nenākot. Labi, ja nenāk, tad nenāk. Tomēr pa brīdim centos uzturēt mundrumu ar sarunām par dažādām citām, ar auto vadīšanu nesaistītām lietām.

Labi sapratu, ka taisna braukšanu bez jebkādām darbībām mazpieredzējušam stūrētājam ātri vien kļūst nogurdinoša. Tādēļ sasniedzot krustojumu uz Hedemisti (piejūras ciems Igaunijā), liku Raitim nogriezties pa labi uz ciemu. Tagad viņam vismaz kaut ko vajadzēja darīt ar savām rokām, kājām un “galvu”.

Tālāk braucām pa šauro veco auto ceļu Rīga – Pērnava – Tallina cauri vairākiem igauņu piejūras ciemiem. Ievēroju, ka šīs pārmaiņas ceļa apstākļos un pa logu redzamās ainavas bija Raiti tā kā pamodinājušas, uzmundrinājušas. Lai atpūtinātu galvu un “izlocītu kājas”, Salacgrīvā taisījām garāku pauzi. Auto novietojām stāvlaukumā blakus tajā laikā slavenajam krogam “Pie Bocmaņa”. Norunājām pēc noteikta laika satikties pai automašīnas un pastaigām katrs savu ceļu pa dažām ieliņām un takām pie Salacas krasta. Tā abi atguvām mundrumu un Raitis jau atkal stūrēja piekrauto kravas automašīnu tālāk.

Ceļš no Salacgrīvas līdz Tūjas krustojumam, kur mums vajadzēja nogriezties, bija visai tukšs (it īpaši, ja salīdzina ar satiksmes intensitāti šajās dienās), ar daudziem taisniem posmiem un vienmuļu priežu meža ainavu aiz auto logiem. Arī saule sildīja vēl mīlīgāk un man šķita, ka Raitim pie stūres paliek aizvien grūtāk. Piedāvājos viņu nomainīt (tā bieži esmu darījis, kad apmācāmais nogurst un vēl tāls ceļš priekšā). Nepiekrita, izturēšot. Labi, nodomāju, bet uzmanīju viņu ciešāk.

Kā tad! Vienā taisnā ceļa posmā ievēroju, ka auto lēnām novirzās tuvāk ceļa vidus līnijai. Paskatījos uz Raiti. Sēž stabili, abas rokas uz stūres, bet … acis ciet.

Aši palūkojos atpakaļ – aizmugurē nevienas automašīnas nebija. Arī pretīm neviens nebrauca. Ar kreiso roku uzmanīgi (lai nepamodinātu Raiti) cieši satvēru stūres ratu. Vēl nedaudz nogaidīju, līdz auto pavisam nonāk ceļa kreisajā pusē un uzsaucu: Raiti, neguli!

Puiša acis momentāni atsprāga, bet nesekoja nekādas straujas darbības ar stūri vai bremzēm. Varbūt vēl neaptvēra situācijas bīstamību, tomēr uzreiz novirzīja automašīnu atpakaļ brauktuves labajā pusē. Gabaliņu tālāk apstājāmies turpat ceļa malā. Vēl viena pauze. Nesāku lasīt nekādu morāli, jo tā var gadīties jebkuram. Vien pārrunājām tikko piedzīvoto situāciju.

Pēc laiciņa turpinājām ceļu un bez starpgadījumiem nonācām atpakaļ skolā. Tas īsais aizmigšanas moments un izveidojusies situācija no Raita galvas bija izslaucījis jebkādu nogurumu. Vismaz man tā likās, jo atlikušo ceļa posmu viņš visu notiekošo vēroja ar modru skatienu un automašīnu vadīja bez kļūdām.

Atzīšos, ka arī man pašam daudzu gadu laikā uz ceļa ir bijuši tādi saspringti brīži, kad kāds “asāks” moments kā ar slotu aizslauka visu nogurumu.

Tomēr konkrētajā braucienā uz Pērnavu un atpakaļ man vajadzēja būt īpaši modram, kas mani turēja iekšējā sasprindzinājumā. Tas jau arī nebūtu prātīgi, ja braucošā automašīnā vienlaicīgi gulētu gan apmācāmais, gan instruktors. Vai ne?

Droši vien kādam ir arī tāds viedoklis, ka man nevajadzēja taujāt Raita viedokli – vai viņš ir spējīgs turpināt ceļu, bet pašam sēsties pie stūres. Tomēr es tam nepiekrītu, jo tad uzskatīju, ka jebkuras grūtības ar kurām apmācāmais sastopas šajā procesā dod viņam vajadzīgo pieredzi un pārliecību par paša spējām un robežām. Dod sava veida mācību.

Es uzskatīju tad (arī tagad) – dot visādus grūtus uzdevumus, jo labāk lai apmācāmais kļūdās manā klātbūtnē, kad kļūdas var labot instruktors, nekā ar sarežģītām situācijām sastopas viens pats. Bez kļūdu labotāja un padomdevēja blakus. Protams, ka tādā gadījumā instruktora darbs ir daudz, daudz nervozāks un nogurdinošs. Bet es pats tādu izvēlējos.

Vēl raksti pa šo tēmu: Manā instruktora praksē grūtāk apmācāmiem autovadītāji, Autobusa šoferis pret autovadīšanas instruktoru,

Ja jums šis raksts patika un domājat, ka tas varētu interesēt arī jūsu draugus un paziņas, tad, lūdzu, iesakiet viņiem to, nospiežot uz kādu no zemāk redzamās attiecīgas sociālo  tīklu ikonas (Draugiem, Facebook vai Twitter).

Views: 176

instagram
Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmail