Domāju, ka Latvijā ir daudz tādu dabas objektu, kuru nosaukumos ir vārds “kāpa”. Viena no tādām vietām ir “Zaļā Kāpa”, kas atrodas starp Ķemeriem un Kaņiera ezeru.

Šī Zaļā kāpa ir vairākus kilometrus garš ar priedēm apaudzis smilšu valnis. Apmēram pirms 4500 gadiem tur vēl esot bijis jūras krasts. Pa šīs kāpas pauguriem un tuvākajiem mežiem iezīmēta jauka vieta pastaigai – Zaļās kāpas taka.

Zaļās kāpas pastaigu taka sākas Ķemeros, Partizānu ielas galā. Takas kopējais garums līdz ceļam pie Kaņiera ezera ir apmēram 7,3 km. Atgriezties Ķemeros var ejot pa ceļu caur Antiņciemu un tālāk caur Raganu purvu. Raganu purvā var “izmest līkumu” (kādus 800 metrus vienā virzienā) un apskatīt unikālu dabas objektu “Sēra dīķi”.

Kopējo maršrutu var saīsināt, ja pēc noietiem apmēram 6 kilometriem vienā taku sazarojumā nogriežas pāri Medupītei. Tad nonāksiet uz Antiņciema – Ķemeru ceļa netālu no Sēra dīķiem. Takas malā pie sazarojuma ir košas norādes, garām nepaiesiet.  

Savu gājienu sāku no Ķemeriem. Taka vairāk līdzinās labi uzturētam meža ceļam, kas iesākumā ved pa retu priežu mežu, kas pamazām mainās uz biezāku un tumšāku jauktu koku mežu. Kad kādu brīdi sparīgi soļots, starp kokiem var saskatīt arī purvu.

Attālumu speciāli nemērīju, bet, kad noieti kādi 2 kilometri, acu priekšā daudzās fotogrāfijās redzama aina – diezgan stāvas un garas kāpnes uz Zaļās kāpas virsotni.

Ja netīk šādas kāpnes un pati kāpšana, var virzīties pa taku tālāk un kāpas virsotnē uzkāpt pa kādu no nedaudz lēzenākām taciņām. Es uzkāpu pa kāpnēm, nokāpu pa taciņu.

Dodoties tālāk ir izvēles iespējas. Var turpināt iet pa labi iebrauktu meža ceļu – taku gar Zaļās kāpas ziemeļu nogāzi, vai arī doties pa iemītām, smilšainām taciņām kāpas dienvidu nogāzē. Šī taka lokās gar pašu purva malu pa vietām, kur bijuši iepriekšējos  karos rakti aizsardzības ierakumi. Tie tagad gandrīz pilnībā ir aizbiruši. Es vienā virzienā gāju pa taciņu starp purvu un ierakumiem, bet atpakaļ pa ceļu kāpu ziemeļu pusē.

Pēc apmēram kopā noietiem 3 kilometriem īpaši slapjai vietai pārbūvēta gājēju koka laipa. Otra tāda pati laipa ir apmēram puskilometru tālāk, kur ir arī Zaļās kāpas smilšu pauguru (rindas) šaurākā vieta. Tas arī bija, iepriekš kartē noskatītais, mana tās dienas gājiena gala mērķis. Atgriezos Ķemeros. Pa ceļam papildināju savu fotogrāfiju un videomateriālu krājumus.

Fotogrāfijās un video var labi redzēt, ka Zaļā kāpa vienā tās daļā ir diezgan šaura, ar kokiem apaugusi josla starp Zaļo purvu un Raganu purvu.

Zaļās kāpas pastaigu taka, manuprāt, ir ļoti piemērota tiem, kuriem vienkārši patīk pastaiga (braukšana ar velosipēdu) dabā, necerot ieraudzīt kādu neparastu (uhhhh!!! vai ahhh!!!) dabas objektu. Neskaitot jau pieminētās kāpnes uz vienu no Zaļās kāpas virsotnēm.

Ja vēlas sākt iešanu pa Zaļās kāpas taku no otra gala, kas atrodas netālu no Antiņciema virzienā uz Kaņiera ezera pilskalna taku, tad pastaiga (līdz jau aprakstītajam takas vidus posmam) pārsvarā ir pa skaistu, līkumotu un paugurainu meža ceļu. Lai jums patīkama atpūta dabā!

Views: 51

instagram
Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmail

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *