Jau kādu brīdi kā dienas ne tikai pastiepušās garākas, bet arī pamazām (kaut ne tik ātri kā mēs vēlētos) paliek siltākas. Līdzi tam vairāk laika pavadām ārpus mājām, tajā skaitā pie dabas.

Tuvojoties brīvdienām (un priekšā arī atvaļinājumu laiks) viens no aktuāliem jautājumiem – kur doties?

Latvijā ir daudz interesantu un skaistu vietu uz kurām doties savā brīvajā laikā. Par tām var lasīt informāciju, skatīt foto un video dažādās interneta vietnēs.

Dundagas pils

Savukārt es piedāvāju iepazīties ar informāciju (aprakstiem, foto un video) par interesantām vietām Latvijā, kurās es pats esmu bijis pēdējo gadu laikā un rakstījās par tām savā interneta vietnē piksens.com.

Būšu priecīgs, ja kādam šī informācija palīdzēs izdarīt galīgo izvēli – kur tad doties brīvdienās?

Zemāk redzams šo vietu saraksts ar norādēm (linkiem) un konkrētas vietas aprakstu, fotogrāfijām un video.

Lai atvieglotu šī saraksta izmantošanu, to var lejuplādēt savās ierīcēs *pdf formātā šeit: “Brīvdienu braucienu mērķi un apskates vietas Latvijā” un izmantot sev ērtā laikā.

Par citiem braucieniem, par kuriem informācija nav šajā sarakstā, varat lasīt šeit: https://www.piksens.com/category/celosana .   Lai jums patīkama brīvā laika pavadīšana Latvijā un citās zemēs!

VIDZEME

Randu pļavas Vidzemes jūras piekrastē. Randu pļavas ir vienīgās piejūras pļavas Latvijā, kas arī uzskatāmas par dzīvo herbāriju, kur 200 ha platībā sastopama trešdaļa Latvijas ziedaugu. Šeit sastopami gandrīz visi Latvijas piekrastes biotopi, tai skaitā lielākais piekrastes pļavu un lagūnu komplekss.

Līču – Laņģu klintis Vidzemē. Apzīmēta gājēju taka sākas Liepā, iepretim Lodes dzelzceļa stacijai – gandrīz pusceļā starp Cēsīm un Valmieru. Uzreiz gan jāsaka, ka norādē minētais attālums 1,7 km ir tikai līdz klintīm. Jārēķinās arī ar taku gar pašam klintīm un ceļu atpakaļ, tādēļ kopējais gājiena garums var būt trīs reizes garāks.

Pastaiga pie Zvārtes ieža. Pie Zvārtes ieža ugunskuru vietās gandrīz vienmēr smaržo pēc ceptas gaļas vai desiņām. Viena “mājsaimniecība” nokopj vietu un dodas prom, bet cita nāk tās vietā uz “karstām oglēm”.

Veczemju klintis Vidzemes piekrastē.  Veczemju klintis, kas atrodas Rīgas jūras līča austrumu piekrastē, ir viena no interesantākajām vietām Vidzemes piekrastē. Jūras līča piekrasti šajā vietā mēdz saukt arī par Akmeņaino piekrasti, jo pie pašām  Veczemju klintīm, gan arī nedaudz tālāk jūrā un tās krastā daba novietojusi dažāda izmēra akmeņus.

Ārciema evaņģēliskā luteriskā brīvdabas (!) baznīca. Patlaban vecās baznīcas drupas ir novāktas, to vietā izveidota Ārciema evaņģēliski luteriskā brīvdabas baznīca, kurai blakus atrodas piemiņas vieta skolotājam un luterāņu mācītājam Jurim Neikenam.

Purezera dabas taka. Skaista taka apkārt ezeram. Braucot pa autoceļu Limbaži – Puikule, jāiebrauc Puikules centrā un tieši parkam pretējā pusē  ir asfaltēts ceļš V-123 uz Urgu (Braslava). Braucot pa šo ceļu (arī tālāk aiz asfalta beigām) apmēram 3 km tā labajā pusē ir norāde uz Purezera taku.

KURZEME

Čužu purva pastaigu taka pie Kandavas. 2024.gada pavasarī atjaunota pastaigu taka Čužu purvā. Daļa no takas ērta arī ar bērnu ratiņiem un tiem, kuri vienkārši grib pastaigāties dabā.

Kalnansu purva pastaigu taka. Kuldīgas novada Kabiles pagastā. Apmēram 1 kilometru gara. Plats, ērts koka gājēju celiņš. Piemērots bērnu ratiņiem un ratiņkrēsliem. Takas tālākajā galā skaists Bezdibeņa ezers.

Kur satiekas Latvijas robežupes – Vadakste un Venta. Iespēja būt pie Latvijas – Lietuvas robežas mazāk zināmā vietā.

Liepājas forti. Liepājas Dienvidu forts. Liepājas Dienvidu fortus var atrast blakus Klaipēdas ielas un Ganību ielas krustojumam. Uz Ganību ielas pat neliela automašīnu stāvvieta, bet Dienvidu forts atrodas Klaipēdas ielas malā, uz jūras pusi.

Liepājas Ziemeļu forti. Man liekas, ka Liepājas Ziemeļu forti ir viena no populārākajām vietām Liepājā. Nu, vismaz fotografējošo vērtējumā, jo Ziemeļu forti attēlos redzami gan ar lāstekām ziemas salā, gan vasarā ar mazapģērbtiem cilvēkiem dažādās vietās. Un tā betona ēka ūdenī ar “puskāpnēm” vispār kā Ziemeļu fortu titulbilde.

Redāns. Māksla Liepājas fortos. Lai arī Liepājā esmu divas vai trīs reizes gadā, vienmēr esmu pilsētā iebraucis pa Brīvības ielu. Vienreiz, pavisam impulsīvi, pirmajā krustojumā nogriezos pa labi. Un tikai tad apstājos, lai paskatītos, kā sauc šo ielu un kurp tā mani aizvestu – 14.novebra bulvāris. Nenožēloju.

Liepājas Ziemeļu mols. Arī tā ir kā Liepājas “klasika”, kuru vērts apmaklēt dažādos gada laikos un dažādos laika apstākļos. Mola garums apmēram 1,7 km.

Zirgu salas pastaigu taka Liepājas ezerā. Lai nokļūtu uz Zirgu salas dabas taku, vispirms jāatrod Ezermalas ielas sākums pie Tirdzniecības kanāla. Tad gabaliņu pabraucot pa Ezermalas ielu, var redzēt ielas malā novietotas automašīnas. Tā gan vēl nav meklētā vieta, jo automašīnu stāvēšanai izveidota plaša stāvvieta Zirgu salā. Skaista taka ezera krastā, pa ezera dambi un skatu tornis.

Rūķu skola Ziemupē. Jūras krasta kraujas malā neliels klajums ar tajā novietotiem skolas soliem. Ar skatu uz jūru. Zaļā klase vai? Fotografēju šo brīvdabas skolu un uz viena no krēsliem pamanu koka plāksni. Uz tās rakstīts „Rūķupes skola”. Tad atcerējos, ka Ziemupei ir kaut kāda saistība ar Ziemassvētku vecīti un rūķiem Latvijā. Papildus tam – tukšas un plašas, saules pielietas pludmales.

Akmensraga bāka. Pirmajā stāvā pie ieejas stendi par bākas vēsturi un tās tehniskie dati. Augšup ved normālas (!) betona kāpnes ar margām. Tas man derēja. Lielisks skats uz jūru no pašas bākas torņa augšas. Stāvot blakus gaismas lampai.

Pāvilosta. Pāvilosta. Latvijas vienīgā mazā osta Latvijas rietumu piekrastē pie Baltijas jūras Sakas upes krastos. 1879.gadā nosaukta par Paulshafen, kas latviešu valodā nozīmē Pāvilosta. Ar savu šarmu tā aicina apmeklēt vēl un vēl.

Šlīteres bāka. Šlīteres bāka ir otra vecākā saglabājusies navigācijas būve Latvijā. Šlīteres bāka atrodas 5,3 km attālumā no Baltijas jūras krasta Šlīteres Zilo kalnu kraujas malā. 

Irbes upes ieteka jūrā. Braucot pa auto ceļu no virzienā no Kolkas un Ventspili, tūlīt aiz tilta pār Irbes upi jānogriežas pa labi. Līkumotais grants ceļš mežā paliek aizvien šaurāks un šaurāks, bet sauss un labi izbraucams. Ceļa galā neliels stāvlaukums. Tālāk ar kājām.

Dundagas pils. Pirmo reizi rakstītos vēstures avotos Dundaga pieminēta 1245.gadā. Tad gan to sauca Donedange. Tas Rīgas bīskaps Nikolajs esot dāvājis 200 akrus zemes Domkapitulam.

Mazirbes evaņģēliskā luteriskā baznīca. Pirms tika uzbūvēta Kolkas bāka, 36 metrus augstais Mazirbes baznīcas tornis veselus 13 gadus kalpoja kā starptautisko kuģu dienas orientieris Irbes jūras šaurumā. Tornis cietis kara laikā 1914. gadā un atjaunots 1927. gadā. Mazirbes evaņģēliski luteriskās baznīcas  tornis kalpo par Mazirbes dominanti.

No Kolkas līdz Kolkas ragam. Kolkā man parasti patīk atstāt automašīnu labiekārtotajā stāvlaukumā ciema malā un tālāk doties kājām. Pa taku izejot līča krastā, var turpināt gājienu uz pašu Kokas ragu.

Apkārt Usmas ezeram. Vai esat kādreiz redzējuši lidojošu briedi? Nevis to no Ziemassvētku vecīša kamanu aizjūga – Rūdolfu vai kādu citu no tiem. Nē. Pavisam īstu. Bet lidojošu. Man izdevās. Tas notika uz viena no meža ceļiem netālu no Usmas ezera, tā tālākajā krastā. Tā kā turiet acis vaļā!

Lieliskas kārums – Rideļu īpašās pankūkas! Kafejnīcā “Cope” “kronis visam” ir ļoti garšīgās pankūkas, kas ceptas no turpat blakus esošajās  Rideļu dzirnavās maltajiem miltiem. Ar nedaudz pelēcīgu nokrāsu, tik ļoti garšīgas.

Pastaiga pie Engures ezera. Internetā pamanīju rakstu par vietām, kurp Latvijā doties atpūtā brīvdienās. Viena no pieminētajām vietām – Engures ezers. Pie  Engures ezera kā apskates objekti minēti putnu vērošanas torņi, savvaļas govis un zirgi.

Valguma Pasaules Dabas takas gleznas. Laikā, kad īsti nevar saprast – ziema jau beigusies? Bet pavasaris vēl īsti nav sācies – vēlējos atrast vietu kaut kur pie dabas, bez dziļiem un slapjiem sniegiem un ar minimālu dubļu “piesitienu”. Izvēlējos Valguma Pasaules Dabas gleznu taku.

Kaives Senču ozols. Kaives Senču ozols aug Kaivē, Tukuma novadā, Sēmes pagastā. Lūdzu nejaukt ar Kaivi Vidzemes pusē. Lai gan dabas speciālisti nespēj vienoties par Kaives Senču ozola vecumu, tomēr tiek uzskatīts, ka tas ir vecākais ozols ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā.

Lāčupītes dendrārijs un pastaigu taka. Lāčupītes dendrārijs  atrodas tās Talsu (Kolkas) šosejas malā, kas Kurzemes pusē ved cauri Rīgas jūras līča piekrastes ciemiem. Vien dažus simts metrus aiz Klapkalnciema, ja brauc no Rīgas puses. Ja esat aizbraucis līdz Apšuciemam, tad esat daudz par tālu.

NETĀLU NO RĪGAS UN JŪRMALAS

Kaņiera ezers, pastaigu takas un putnu vērošanas torņi. Kaņiera ezera takas. Pirmais brauciens. Kādā fotogrāfijā internetā redzēju koka taku (laipu) cauri niedrājam. Pajautāju fotogrāfijas autorei – kur atrodas fotogrāfijā redzamā vieta? Izrādās – Kaņiera ezers Lapmežciema pagastā. Tātad, jauns kāda brauciena gala mērķis.

Kaņiera ezera Pilskalna taka. Kā jau norāda pats nosaukums, tad Kaņiera pilskalna taka atrodas pie Kaņiera ezera, tā dienvidrietumu krastā. Vēsturnieki joprojām nav precīzi noteikuši ne Kaņiera pilskalna vecumu, ne arī to, kas tieši to ir apdzīvojis. Viedokļi ir atšķirīgi. Vieni apgalvo, ka tur dzīvojusi kāda sena cilts, bet citi – ka starp uzbrukumiem kuģiem tur apmetušies jūras laupītāji.

Slokas ezera pastaigu taka. Braucot no Jaunķemeru puses virzienā uz Ķemeriem, apmēram pēc 4 km ceļa kreisajā pusē ir norāde uz Slokas ezeru. Pa šo ceļu jābrauc apmēram 2 km, sākumā asfalts, tālāk grants ceļš. Ezera krastā neliela automašīnu stāvvieta, bet ezerā – peldoša laipa un skatu tornis.

Sēra dīķu taka pie Ķemeriem.  Sēra dīķi atrodas Raganu purvā, apmēram pusceļā starp Ķemeriem un Antiņciemu. Ķemeros jānogriežas uz Robežu ielu un jāturpina braukt apmēram 2 km, cauri mežam un purvam. Ceļa malā ir stāvlaukums automašīnām. Pavisam blakus, ceļa pretējā pusē – norāde uz Sēra dīķu taku un vieta velosipēdu novietošanai. Braucot no pretējās puses – Antiņciema (Kaņiera ezera krastā), jābrauc apmēram 1,5 km.

Kā tagad izskatās pie Sēra dīķiem. Notiek lieli apkārtējās vides glābšanas projekta darbi un Sēra dīķu apkārtni skārušas lielas pārmaiņas.

Ķemeru purva pastaigu taka. Es vienmēr ar nelielu skaudību esmu skatījies uz citu fotogrāfu darbiem, kuros redzams Ķemeru Tīrelis gan dažādos gadalaikos, gan dažādās diennakts stundās. Tad nu arī es izdomāju, ka man vajadzētu nofotografēt kaut ko nedaudz līdzvērtīgu.

Ķemeru Lielais tīrelis no citas puses. Iespēja paraudzīties uz daļu no Ķemera purva vārda tiešā nozīmē – no citas puses: no auto ceļa starp Ventspils un Liepājas šosejām. Sausām kājām pa stabilu ceļu. Ērta pastaigu vieta arī ar maziem bērniem, bērnu ratiem.

Medema purva taka pie Rīgas. Medema purva takas sākums atrodas starp Mārupi un Jaunmārupi, Vētrās. Netālu no atpūtas un izjādes vietas “Zirgzandeles”. Sākumā sauss ceļš pa priežu mežu, vēlāk … kā jau purvā: sausākas un mitrākas vietas. Bet galā – jauki iekārtota vieta pie skaista ezeriņa.

Lapmežciema vecais mols. Atrodas gandrīz uz robežas starp Lapmežciemu un Bigauņciemu. No Jūrmalas – Talsu (Kolkas) ceļa līdz pludmalei labiekārtota pastaigu taka. Smilšaina pludmale. Gada siltajā laikā vērojams liels skaits jūras kraukļu.

Ragaciema Sedums – interesanta apskates vieta pie jūras.  Ragaciems bijis atzīmēts jau 1745.gadā zīmētajā kartē. Tātad – vieta ar savu vēsturi. Sedumos zvejnieki cēla būdas (namiņus), kuros glabāja dažādu zvejošanai vajadzīgo inventāru – tīklus, enkurus, bojas, airus. Ja esat lasījuši daiļdarbus par zvejniekiem, tad tur pieminētas “tīklu būdas”  vai “tīklu namiņi”.

Lai atvieglotu šī saraksta izmantošanu, to var lejuplādēt savās ierīcēs *pdf formātā šeit: “Brīvdienu braucienu mērķi un apskates vietas Latvijā” un izmantot sev ērtā laikā.

Views: 45

instagram
Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmail