Līdz šim desmitiem reižu biju braucis garām norādei ceļa malā “Lāčupītes dendrārijs”, bet nekad neapstājos. Neesmu koku un krūmu pazinējs, tādēļ domāju, ka man tur varētu būt neinteresanti. Tomēr vienu dienu es to izdarīju – apstājos.
Lāčupītes dendrārijs atrodas tās Talsu (Kolkas) šosejas malā, kas Kurzemes pusē ved cauri Rīgas jūras līča piekrastes ciemiem. Vien dažus simts metrus aiz Klapkalnciema, ja brauc no Rīgas puses. Ja esat aizbraucis līdz Apšuciemam, tad esat daudz par tālu.
Šoferīšus uzreiz gan pabrīdinu, ka automašīnu drīkst atstāt tikai ceļa vienā pusē – no jūras tālākajā pusē, ar auto priekšpusi Rīgas virzienā. Tajā vietā uz brauktuves malas ir balta pārtraukta apzīmējuma līnija. Tas, lai nesanāk domstarpības ar likumsargiem par ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu.
Sekojot norādei pa celiņu var nokļūt pie tiltiņa pār Lāčupīti. Upītes otrā krastā ir izvēles iespēja. Ejot taisni pa skaistu dēļu laipu cauri mežam un pāri kāpām var nonākt pludmalē. Bet norāde pa kreisi stāsta, ka apmēram pēc 150 metriem sākas Lāčupītes dendrārija taka.
Maza atkāpe. Paskatījos internetā, kas rakstīts par Lāčupītes dendrārija taku. Daži interesanti apraksti, bet visos pieminēts, ka trūkst norāžu. Šis trūkums tagad (biju tur 2023.gada maija sākumā) ir novērsts un var droši sekot labi saskatāmajam norādēm.
Taka izlokās starp lieliem kokiem un krūmiem gar Lāčupītes krastiem. Upīte šaura, bet ļoti līkumota. Pavasarī, droši vien, tā skrien ar pavisam citu spēku, jo izgāzusi gan lielus kokus, gan arī vietām stāvi un augsti krasti.
Pie daudziem kokiem un krūmiem koka plāksnītes ar nosaukumiem latviešu un latīņu valodās. Pēc nosaukumiem var secināt, sēklas un stādi “nākuši” no dažādām un tālām zemēm. Un šajā vietā tiek izmēģināts, kā “atnācēji” spēj iedzīvoties piejūras klimatā.
Vietām takas malā soliņi atpūtai. Man īpaši patika tie, kas upes ielejā. Jo tad nav ne mazākās nojausmas par to, ka no jūras puses pūš ledains ziemelis. Var sēdēt un gozēties saulītē. Vienā vietā pat sava veida pārsteigums – ne tikai soliņi un tualete, bet arī rotaļu laukums bērniem. Un tiem, kuri neprot novērtēt krūmu un koku dažādību.
Gar takas malām daudz rododendru. Domāju, ka maija beigās un jūnija sākumā te būs daudz viesu, kuri zina par to.
Kad kādu laiku ir kāpts augšup un lejup pa upes ielejas nogāzēm un vairākām kāpnītēm, uzraksts vēsta, ka sasniegts takas beigu punkts. Par to vēsta arī lūgums apmeklētājiem tālāk neiet.
Atkal izvēles iespējas. Pa taisnu un līdzenu meža ceļu var atgriezties Lāčupītes dendrārija takas sākuma punktā un pa tiltiņu pāri upītei nonākt uz auto ceļa. Vai arī pa iemītu taciņu, pa mežu pāri kāpai doties uz jūras malu. Es izvēlējos otro variantu.
Mežs ar retiem kokiem, ogulāju mētrām. Tuvāk pludmalei kāpas augstākajās vietās redzamas kara laika pēdas – daļēji aizbiruši ierakumi. Pludmalē jāatceras, ja vēlaties nonākt atpakaļ pie automašīnas, tad jāpagriežas uz labo pusi. Un iet var līdz pirmajām koka kāpnītēm no krasta uz pludmali. Tālāk jau pa iepriekš pieminēto koka dēļu taku var atgriezties pie tiltiņa pār Lāčupīti.
Par Lāčupītes dendrāriju. Pirmie stādījumi tur veikti 1959.gadā. Stādījumu kopējā platība ir nedaudz vairāk kā 7 ha. No dažādām pasaules malām atvesti un iestādīti 400 dažādu krūmu un koku sugu.
Ja jums šis raksts patika un domājat, ka tas varētu interesēt arī jūsu draugus un paziņas, tad, lūdzu, iesakiet viņiem to, nospiežot uz kādu no zemāk redzamās attiecīgas sociālo tīklu ikonas (Draugiem, Facebook vai Twitter).
….
Visits: 214
