15 drona drošas pilotēšanas vingrinājumi

Vienkāršākie bezpilota lidaparāti, sarunvalodā saukti par droniem (citā literatūrā – kvadrakopteri) mūsu dzīvē ienāk aizvien vairāk un vairāk. Cilvēkiem ir loģiska vēlēšanās iespējami ātrāk tos izmēģināt un lietot. Pat tad, ja vēl nav ne rūpīgi izlasīta lietošanas instrukcija, ne arī apgūtas drona pilotēšanas pamata iemaņas. Šādas steigas rezultātā pilotam klāt ir stress – vai drons kaut kur neietrieksies, vai arī pavisam nepazudīs.

Tādēļ, lai apgūtu drošas drona pilotēšanas prasmes, ieteicams veikt vairākus vingrinājumus, sākot ar vienkāršiem un pakāpeniski pāriet pie sarežģītākiem. Jācenšas vingrinājumus veikt neskatoties drona vadības pults ekrānā. Tekstā aprakstīto drona pilotēšanas vingrinājumi redzami arī rakstam pievienotajā video materiālā angļu valodā.

1.vingrinājums. Veic drona pacelšanos un to aptur pilota acu augstumā. Nepieskaras nevienai vadības svirai un 15 – 20 sekundes novēro dronu: vai drons stabili noturas vienā fiksētā punktā, nepagriežas vai nenovirzās uz sāniem. Ja tas notiek, tad jāveic atkārtota drona vadības ierīču (sensoru) kalibrēšana.

2.vingrinājums. Drona rotēšana (pagriešana). Veic drona pacelšanos un to aptur pilota acu augstumā. Vienmērīgi pagriež dronu uz vienu pusi līdz pozīcijai “10” , pēc tam uz pretējo pusi līdz pozīcijai “2”. Vairākas reizes. Pēc tam vienmērīgi griež dronu pilnu apgriezienu pa 360 grādiem uz vienu pusi, pēc tam uz pretējo pusi.

3.vingrinājums. Pacelšanās un nolaišanās. Uz horizontālas virsmas izvēlas divus pacelšanās – nolaišanās punktus 3 – 4 metru attālumā vienu no otra. Veic drona pacelšanos no viena punkta un to aptur pilota acu augstumā. Pēc tam laideni pārlido uz otru punktu un veic vienmērīgu drona nolaišanos. Vingrinājumu atkārto vairākas reizes.

4.vingrinājums. Lidošana pa kvadrātu bez drona pagriezieniem. Drona kamera visu laiku ir vērsta vienā virzienā. Veic drona pacelšanos un to aptur pilota acu augstumā. Dronu vada pa trajektoriju kā pa kvadrāta malām. Malu garums 4 – 5 metri. Kvadrāta stūros dronu nepagriež. Vispirms lido vienā virzienā, bet pēc tam – pretējā virzienā.

5.vingrinājums. Lidošana pa apli. Veic drona pacelšanos un to aptur pilota acu augstumā. Drona kamera visu laiku ir vērsta vienā virzienā. Dronu vada pa apli 4 – 5 metru diametrā vienā virzienā, cenšoties saglabāt nemainīgu lidojuma apļa diametru. Pēc tam dronu vada pa apli pretējā virzienā.

6.vingrinājums. Drons uz zemes ar kameru virzienā prom no pilota. Veic drona pacelšanos un to aptur pilota acu augstumā. Vada dronu taisnvirzienā vairākus metrus. Apgriežas pa 180 grādiem. Lido atpakaļ pilota virzienā un veic drona nolaišanos sākuma punktā.

Vingrinājuma mērķis – pēc drona pagriešanas pa 180 grādiem apgūt darbību ar drona vadības svirām, jo tad tās darbojas “pretējā” virzienā. Piemēram, vadot “uz priekšu”, tas lidos tuvāk pilotam,  vadot “pa labi”, drons pārvietosies uz kreiso pusi no pilota. Bez šāda vingrinājuma, līdzīgās situācijās iestājas apjukums.

7.vingrinājums. Lidošana pa kvadrātu, tā stūros ar drona pagriešanu lidojuma virzienā. Veic drona pacelšanos un to aptur pilota acu augstumā. Dronu vada pa trajektoriju kā pa kvadrāta malām. Malu garums 4 – 5 metri. Kvadrāta stūros dronu pagriež lidošanas virzienā. Vispirms lido vienā virzienā, bet pēc tam – pretējā virzienā.  

8.vingrinājums. Veic drona pacelšanos maksimāli atļautajā augstumā. Latvijā tie ir 120 metri,  vai mazāk – atkarībā no lidojuma norises vietas un tajā noteiktajiem lidojuma ierobežojumiem.  Dronu vada pa pilota brīvi izvēlētu trajektoriju, uzņemot fotogrāfijas un video. Veic drona nolaišanos lidojuma sākuma punktā.

9.vingrinājums. Veic drona pacelšanos maksimāli atļautajā augstumā. Drona kameru pagriež stāvoklī tieši uz leju (90 grādi). Lidojuma laikā maina kameras skata leņķi. Vingrinājuma mērķis – iemācīties laideni mainīt kameras leņķi lidojuma laikā, kā arī dot iespēju pilotam redzēt reljefu no pavisam cita, interesanta skatu punkta.

10.vingrinājums. Veic drona pacelšanos un to aptur pilota acu augstumā. Drona kameru vērst uz pilotu. Manuāli vadīt dronu apkārt pilotam pa regulāru apli, visu laiku kameru noturot ar skatienu uz “objektu” – drona pilotu. Lidojumam jābūt lēnam un vienmērīgam. Protams, to visu var izdarīt izmantojot dronā instalētās programmas, bet var būt situācijas, kad lidojums un fotografēšana vai filmēšana jāveic manuāli. Vienlaikus var mēģināt mainīt kameras pacēluma leņķi.

11.vingrinājums. Iestatīt dronā funkciju – automātiskā atgriešanās lidojuma sākuma punktā (Return to Home). Detalizēti  par to aprakstīts citā materiālā: DRONA RETURN TO HOME FUNKCIJA

12.vingrinājums. Veic drona pacelšanos un to aptur pilota acu augstumā. Drona kamera “skatās” uz pilotu. Dronu vada atpakaļgaitā un vienlaikus vienmērīgi palielina tā lidojuma augstumu. Pirms tam jāveic lidojuma vietas izpēta, lai drona lidojuma trajektorijā nebūtu šķēršļu. Arī šo vingrinājumu var izpildīt izmantojot dronā instalēto vadības programmu, tomēr šādas iemaņas noderēs pilotam dažādās situācijās uzņemot interesantas fotogrāfijas vai video.

13.vingrinājums. Lidošana tuvu dažādiem objektiem. Atkarībā no drona modeļa, iestata drošības parametrus – minimālo drošo lidojuma attālumu no šķēršļiem. Ja šādas iespējas nav, tad jāpaļaujas tikai uz drona pilotēšanas prasmēm. Prasme vadīt dronu tuvu dažādiem objektiem noderīga tad, ja vēlas iegūt īpaši skaistas un izteiksmīgas objekta fotogrāfijas vai video, kā arī lai apsekotu šo objektu stāvokli darba vajadzībām. Lai to darītu, nāksies pielietot iepriekšējos vingrinājumos apgūtās drona vadības prasmes.

DRONA PILOTĒŠANAS VINGRINĀJUMU APRAKSTS TURPINĀS PĒC VIDEO (angļu valodā) MATERIĀLA

14.vingrinājums. Drona pilotēšanas “TRIPOD” režīmā. Šis režīms nav pieejams visiem dronu modeļiem. Pārslēdzot dronu “TRIPOD” režīmā, drons lido lēnāk nekā citos režīmos, tā reakcija uz vadības sviru darbībām ir  vienmērīgas, plūstošas. Tas dod iespēju iegūt kvalitatīvus un plūstošus videoieraktus.

15.vingrinājums. Drona vadīšana bez GPS signālu atbalsta. Tas ir vissarežģītākais drona pilotēšanas veids, jo drona pozīciju var ietekmēt dažādi faktori: sensoru kalibrējums, vējš un tml. Šādas pilotēšanas prasmes vajadzīgas lai lidotu telpās, starp lielām ēkām, biezā mežā vai citās vietās, kur ir vāji vai vispār nav pieejami stabili GPS signāli.

Soli pa solim izpildot iepriekš rakstīto vingrinājumu kopumu, iespējams pakāpeniski apgūt daudzpusīgas prasmes, kas dod pilotam pārliecību par drošu drona pilotēšanu dažādās situācijās.

Informācija par 15 drona pilotēšanas vingrinājumiem iegūta internetā no šajā rakstā iekļautā videomateriāla. Saite uz minēto video: https://youtu.be/ixYnzcZZu9g

Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmailby feather
instagramby feather

You may also like...