Lai arī katru dienu nācās iesvīst mācoties angļu valodu Kanādas bruņoto spēku Valodas skolā, bija dienas, kad notika dažādi citi interesanti pasākumi. Viens no tiem – viesošanās netālajā pilsētiņā Barrie, vietējā Rotary Klubā.

Tikšanās laikā mūs, virsniekus, izsēdināja pa vienam vai diviem pie katra Rotary Kluba biedru galda. Bija dažādas oficiālas uzrunas un tosti, tomēr lielākā daļa laika pagāja interesantās sarunās starp galda biedriem.

Kopbilde ar Rotary Kluba biedriem

Sēdēju pie viena galda ar vācu izcelsmes ārstu. Sarunas laikā viņš stāstīja, par to kā viņa vecāki Otrā pasaules kara beigās nonākuši Kanādā, par to, kā viņi strādājuši un centušies, lai nodrošinātu sevi un savu ģimeni, kā arī iegūtu noteiktu stāvokli sabiedrībā. Tieši tāpat kā par sevi, savu ģimeni Kanādā man bija stāstījis mātes brālis Osvalds.

Atgriežoties no šī pasākuma uzzinājām, ka Rotary Klubs ir uzaicinājis mūs, Austrumeiropas valstu virsniekus, piedalīties ikgadējā, Rotary Kluba organizētajā sporta pasākumā – stafetes skrējienā  “Fun Run”.  Skrējiena garums 5 km. Nezinu, kādas bija organizatoriskās aizkulises, bet uz šo pasākumu piekrita doties tikai mūsu mazā mācību grupa skolotājas Katrīnas vadībā. Poļu ģenerālis Piatas uzreiz pieteicās par komandas administratoru un menedžeri, jo skriešana neesot viņa stiprā puse.  

Mūsu komandas treniņš pirms skrējiena

Kādā no nākošajām mācību dienām mūsu grupai nodarbības notika tikai līdz pusdienām, jo pēc tām skolotāja Katrīna bija noorganizējusi transportu uz Barrie, lai mēs varētu iepazīties ar skrējiena maršrutu un arī paši “izlocītu kājas”.

Pusdienas korejieša restorānā

Pasākuma vieta bija izraudzīta pilsētas zaļajā zonā gar ezera krastu. Nesteidzīgā solī kopā noskrējām paredzēto distanci un devāmies uz tuvāko sporta klubu noskaloties dušā. Tur gan sanāca tāds neliels misēklis. Lai taupītu ūdeni, ūdens dušā tecēja tikai tad, kad dušas kabīnes griestos iebūvētais sensors “saskatīja” cilvēku. Izrādījās, ka korejietis Jungs neatbilda vietējo “standartiem” un neviens sensors viņu “nepamanīja”. Lai tomēr nomazgātos, viņam nācās lēkāt ar uz augšu paceltām rokām, līdz tika pie ūdens.

Stafetes maiņa – no ungāru pulkveža

Pēc treniņa sekoja ēdienreize vietējā korejiešu restorānā. “Mūsu” korejietis īsumā “instruēja” par korejiešu ēdienu īpatnībām, ko papildināja ar ievadnodarbību ēšanā ar irbulīšiem. Pasteidzoties nedaudz notikumiem pa priekšu, teikšu, ka bijām labi skolnieki, jo apguvām pat to, kā ar irbulīšiem ēst zupu.

Ungāram Totam ļoti patika runāt. Vienā brīdī viņš uzrunāja oficianti, kura apkalpoja mūsu galdiņu, jo pēc izrunas viņa neliekoties vietējā. Bāc!!! Trāpīts!!! Izrādījās, ka oficiante patiesi nav vietējā, bet gan … ungāriete. Viņas vecāki pirms pārcelšanās uz Kanādu dzīvojuši Totam labi pazīstamā pilsētā Ungārijā. Tas jau gandrīz vai kā satikt radiniekus svešā malā.

Beidzot finišā pēc 5 km

Ar to mūsu pārsteigumi nebeidzās. Visticamāk, ka oficiante restorāna īpašniekam pastāstījusi, ka viens no apmeklētājiem ir “īsts” korejietis. Jo pēc tam, kad bijām tikuši galā ar pašu pasūtītajiem ēdieniem, restorāna īpašnieka vārdā uz mūsu galda tika nolikta vēl viena plate ar visādiem kārumiem. Mielasts turpinājās.

Atkal visi kopā pēc skrējiena

Pienāca Rotary Kluba organizētā skrējiena diena. Pacilātā noskaņojumā ieradāmies jau zināmajā pasākuma vietā. Iepriekš jau bijām savstarpēji vienojušies par skriešanas secību stafetē un Katrīna devās pēc dalībnieku numuriem. Viņa atgriezās kā vienmēr smaidīga, bet ar mulsumu sejā. Kādā brīdī notikusi “komunikācijas kļūda”. Izrādās, ka tas patiesi ir stafetes skrējiens “Fun Run”, bet … katra etapa garums ir 5 km. Bet mēs domās šos piecus kilometrus bijām sadalījuši četrās, vairāk vai mazāk ,vienlīdzīgās daļās.  

Ko tagad? Protams, ka skriesim. Ko arī izdarījām. Skrēju pēdējā etapā. To sākot noskatīju kādu skrējēju sev kādu gabaliņu priekšā un sev “uzstādīju” mērķi – lai vai kā, bet līdz finišam man šis skrējējs ir jāapsteidz. Viegli nebija, bet savu “mikrouzdevumu” izpildīju burtiski pēdējos distances metros.

Korejietis Jungs paziņoja, ka viņš jau tagad, gada pirmajā pusē, esot noskrējis vairāk par visa gada “normu” skriešanā. Lidotājs.

Katram, kurš piedalījās šajā Rotary Kluba organizētajā Fun Run, iedeva īpašus T-kreklus ar skrējiena simboliku un sponsoru reklāmām. Man tas bija pirmais t-krekls, kas nav pirkts veikalā, bet nopelnīts ar paša sviedriem.

Visits: 72

instagram
Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmail