Reiz pārcilājot papīra fotogrāfijas uzdūros dažām, kuras uzņemtas pirms 20 gadiem. Tās atsauca atmiņā to periodu, kad veidojās un nostiprinājās Latvijas Nacionālie bruņoties spēki un daudzu rietumvalstu bruņotie spēki dalījās ar savu pieredzi. Tajā skaitā arī ļāva iepazīties ar notiekošo pie sevis.
Viena no šādām valstīm bija arī Šveice, kuras aizsardzības organizācijas principi gadiem ilgi tika uzskatīti par piemēru citām mazām valstīm. Tā nu 2000.gada maijā man bija iespēja kopā ar citiem NBS štāba virsniekiem doties uz Šveici un tuvāk iepazīt tās bruņotos spēkus.
Kā jau tādos gadījumos pieņemts, iesākumā mūs iepazīstināja ar Šveices aizsardzības organizāciju, bruņoto spēku struktūru un tamlīdzīgu informāciju. Klausījāmies stāstījumus, skatījāmies slaidus un apmeklējām dažādas interesantas un skaistas vietas.
Atmiņā labi palikusi viena no tādām vietām. Kafejnīca ar atklātu terasi no citu kalnu grēdām atsevišķi stāvoša kalna galā. Uz to varēja nokļūt ar “mini” vilcienu, kuru pa stāvo sliežu ceļu augšup vilka trosē. Apkārt vēl visai dziļi sniegi, bet kafejnīca bija “izrakta” no kupenas pirms divām nedēļām. Likās, visa Šveice pie kājām. Gluži kā militāristu mācību makets.
Papildinājums. Iepriekš pieminētais kalns – Niesen, Bernes Alpos. 2 362 metrus augsts. Uz to ved arī pasaulē garākās kāpnes ar vairāk 11 674 pakāpieniem. Tāds arī bija šveiciešu nodoms – tā, skatoties no augšas, mums stāstīt par Šveici un arī parādīt gan lielākās kalnu grēdas, gan arī galvenos ceļus, kuri ved uz kaimiņzemēm. Pēc šīs “lekcijas” turpinājās neformālas sarunas uz terases pie kafijas tases vai alus glāzes.
Kafejnīcā pie blakus galdiņa ievēroju divus vīriešu ar visai lielām mugursomām. Viņi nesteidzīgi tukšoja savas kafijas tases un ļāvās siltajiem, pavasarīgajiem saules stariem. Tad viņi “sapogāja” savas siltās jakas, uzlika lielās mugursomas, piegāja pie platformas tālākā gala, pārkāpa margām un …. nolēca. Nē, pareizāk būtu teikt – aizlidoja. Tā nu viņi tur “plivinājās” ar saviem “spārniem” zemāk par mums.
Turpmākā vizītes programma bija ļoti pārdomāti sastādīta. Tajās dienās sākās personāla apmācības un mums bija iespēja viesoties dažādās vienībās un mācību vietās. Bet vienu vīrieti satikām jau viņa mājās – brīdī, kad viņš gatavojās doties uz mācībām. Turpmāk viņu satikām vairākās vietās un pārskatāmi redzējām viena konkrēta karavīra “ceļu” no mājām līdz mācību vietai.
Vizītes laikā neiztika arī bez misēkļiem. Kā jau teicu iepriekš, mums daudz rādīja un stāstīja nosacītu “teoriju”. Prezentācijas klausījāmies ģērbušies savos ikdienas formas tērpos – gludinātās biksēs, pletkreklos un kurpēs. Kā daudzreiz braucot pieredzes braucienos citur. Bet vienu dienu mums pateica, ka tālāk pēc programmas apmeklēsim mācību vietas apvidū un vajagot uzģērbt lauka formas tērpus. Kuru mums nemaz nebija līdzi. Situāciju atrisināja mums uz laiku izsniedzot Šveices armijas lauku formas tērpus.
Apskatei izvēlētās mācību vietas atradās gan jau pavasarīgi zaļos mežos, gan arī kalnos, kur vietām sniega vēl bija gana daudz. Nu bija pienācis brīdis, kad izbaudīju sava “pavieglā” auguma svara priekšrocības. Reizēm bez problēmām, uzmanīgi sperot soļus, biezā sniega kupenām pārgāju pāri bez sarežģījumiem. To gan nevarēja teikt par saviem kolēģiem, kuri bija svarīgākas personas visās nozīmēs un attiecīgi arī pa laikam iegrima sniegos krietni dziļāk par ceļgaliem.
Vienā spožas saules pielietā dienā, kad visu rīta pusi bijām nobridušies pa sniegiem kalnos, mums ierasti paziņoja – laiks doties pusdienās. Piebrauca automašīnas, kurās iekāpām kopā ar pavadoņiem un devāmies ceļā. Tikai atšķirībā no citām reizēm, nedevāmies vis lejup uz kādu no mācību bāzēm, bet auto brauca kalnup. Līdz vienā no ceļa līkumiem tās apstājās. Izkāpām. Blakus brauktuvei, no sniega attīrītā joslā mūs gaidīja saklāts pusdienu galds. Tās tik bija pusdienas! Zem spožas saules Alpu kalnos starp sniegiem. Beidzoties mūsu vizītei Šveicē, tika runāts arī par sadarbību nākotnē. Man personīgi patika vienošanās par iespēju nelielai grupai Latvijas NBS virsnieku, kuri nodarbojas ar karavīru apmācības plānošanu un organizāciju, atbraukt un sīkāk iepazīties ar apmācības procesu Šveices armijā. Tā rudenī nonācu Šveicē vēl vienu reizi. Par šo braucienu – citā stāstā – Šveice, 2000.gada Septembris
Visits: 63
