Rietumvalstu līderi un dažādu organizāciju vadītāji ne vienu vien reizi iz paziņojuši, ka sniegs atbalstu Ukrainai tik ilgi, cik vien tas būs nepieciešams. Redzot karadarbības gaitu un jau patērēto resursu apjomu, aizvien biežāk tiek jautāts – vai ir zināms, kādām jābūt šī kara beigām? Viens konkrēts kritērijs – Ukrainas bruņotie spēki padzen iebrucējus aiz valsts robežām, kādas tās bija 1991.gadā.
Pēdējā laikā notiekošais Izraēlā un Gazas sektorā ir paņēmis lielu daļu pasaules uzmanības un notiekošo Ukrainā atbīdījis tālākā plānā. Tajā skaitā notiek pieejamās militārās palīdzības pārdale, kas vairs nav tik laba Ukrainai.
Tomēr šoreiz gribu padalīties ar dažiem internetā publiski pieejamiem politiķu un politikas ekspertu apsvērumiem par to, kā viņi redz kara izbeigšanu Ukrainā.
Vispirms, nesen kāds no ASV augsta līmeņa politiķiem pat apgalvojis, ka pie ASV robežām mirst vairāk ASV iedzīvotāju nekā Krievijas uzbrukumā nogalinot ukraiņu karavīrus. Tādēļ, lai arī nav pārtraucama noteikta apjoma palīdzība Ukrainai, tomēr drošība pie ASV robežām ir augstāka prioritāte.
Rietumvalstu politiķi vispirms baidoties no tā, ka karā varētu zaudēt Ukrainu. Tas nozīmētu to, ka tad būtu izgāzusies ne tikai Ukrainas, bet visa miera procesa atbalsta politika. Tās rezultātā tiktu apdraudēta gan pašu politiķu ietekme savā valstī, palielinātos Krievijas agresijas iespējas Eiropā un palielinātos arī dažādas Ķīnas aktivitātes.
Lai cik dīvaini tas arī neliktos, rietumos baidās arī no Krievijas zaudējuma. Tas novestu pie lielas valsts nekontrolēta sabrukuma un haosa tajā, jaunas humānās katastrofas un ļoti plašas bēgļu krīzes. Iespējams, zustu centralizēta bruņoto spēku un kodolieroču kontrole. Arī šajā gadījumā Ķīna kļūtu daudz aktīvāka.
Ukrainu atbalstošās valstis baidās arī no ilgstošas aktīvas karadarbības. Tāda notikumu gaita prasītu ļoti daudz resursu (kuru krājumi nav neizsmeļami) ilgā laika periodā, kā arī sabiedrībā iestātos nogurums un mazinātos atbalsts Ukrainai.
Arī kara “iesaldēšana” ir maz ticams risinājums, jo, lai tas notiktu, nepieciešama abu pušu piekrišana, kas nav iespējama. Ukraiņi tādu variantu uzskatītu kā piekāpšanos Krievijai. Savukārt Krievijai ilgstoša karadarbība šķiet izdevīga, jo tā cer uz Ukrainas un tās atbalstošo valstu resursu izsīkšanu. Lai arī mazāk kvalitatīvas, tomēr apjoma ziņā Krievijai (diemžēl) vēl ir lielas rezerves.
Ja neviens no iepriekš pieminētajiem variantiem nav pieņemams – tad kas paliek?
Pirmkārt. Diemžēl joprojām netrūkst cilvēku, tajā skaitā politiķu un lēmumu pieņēmēju, kuri uzskata, ka viss atrisinātos ātri, ja Ukraina būtu zaudējusi 2022.gada februārī. Visi (izņemot ukraiņus un vēl dažas valstis) “nomierinātos” un nebūtu nekāda kara, nevajadzētu savas valsts resursus tērēt citas valsts vajadzībām. Lai gan tagad pavisam skaidri zināms, ka Krievija savās agresīvajās aktivitātēs agrāk vai vēlāk izietu ārpus Ukrainas robežām, lai dotos tālāk uz “snaudošajiem” rietumiem.
Otrkārt. Pasaulē ir daudz cilvēku, kuri tic un cer uz pavisam citu notikumu gaitu. Piemēram:
1.Nomirst Putins. Tas ir neiespējami. Ne jau tādēļ, ka viņš nevarētu nomirt, bet gan tādēļ, ka viņam ir tik daudz dubultnieku, kurus turpinātu vadīt noteikts, patreizējā notikumu gaitā ieinteresēts, cilvēku loks Krievijā.
2.Nomirst Putins un par Krievijas prezidentu kļūst populārākais opozicionārs Navaļnijs. Ja tā arī notiktu, kas iz mazticams, valstī nekas nemainītos, jo reālā vara valstī ir drošības dienestiem un ietekmīgu cilvēku grupām. Grūti ticēt, ka šie cilvēki atteiktos no varas un tās sniegtajām privilēģijām.
3.PĒc Putina nāves Navaļnijs 1 – 2 gadu laikā Krievijā veic plašas demokrātiskas reformas. Arī tas nav iespējams, jo reālā vara ir citām ietekmīgām personām, kā arī Krievijā patreiz nav ne tādu institūciju, kas to spētu veikt, ne arī pietiekams skaits ietekmīgu cilvēku, kuri būtu ieinteresēti veikt reformas tik īsā laikā.
Lai izvairītos no tā, ka rietumu valstīs mazinās politiķu un sabiedrības atbalsts Ukrainai, pirms dažām nedēļām tika izteikts priekšlikums tikties un uzrunāt sabiedrībā populārus, labi zināmus cilvēkus – lai ar to starpniecību sabiedrību informētu par faktiski notiekošo Ukrainā un tai nepieciešamo palīdzību. Šajās dienās jau vairāku valstu pārstāvji ir paziņojuši par līdzdalību šajā procesā. Patīkami.
Teksts sagatavots izmantojot interneta vietnē UNIAN.NET pieejamo informāciju.
…
Visits: 121
