Tad, kad cilvēki strādā algotu darbu, bieži sarunās skaita gadus līdz pensijai. Sakot: “un tad es dzīvošu pa-īstam”. Tomēr realitātē ne viss ir tā kā iedomājas. Te daži atrasti secinājumi par to, kas mainās cilvēka dzīvē aizejot pensijā.
Vainas sajūta. Ticiet vai nē, bet man vajadzēja laiku, lai es nejustos vainīgs par to, ka tagad katru dienu varu darīt to, ko pats vēlos. Ieskaitot to, ka nevajag katru darbadienas rītu atsaukties un modinātājdziesmiņu (ilgu laiku man tā bija “Rīts ir tālu vēl”) telefonā, ātri, ātri posties, lai nenokavētu darbu. Tagad tā vietā, ja labs laiks, varu doties dabā vai kur citur interesanti pavadīt laiku. Tā sajūta ilga kamēr es pats sev sekmīgi “iestāstīju”, ka šādu dzīvesveidu esmu godīgi nopelnījis gadiem ilgi darot to, kas vairāk bija vajadzīgs sabiedrībai un citiem. Bieži pat noliekt malā savas personīgās un savu tuvinieku intereses. Tagad vairs pat īpaši nesekoju līdzi tam, kura nedēļas diena atkal aiz loga ir uzaususi.
Komunikācija ar citiem cilvēkiem. Tagad, mobilitātes laikmetā, uz darbu cilvēki brauc lielus attālumus. Bet beidzot strādāt, daļa draugu, paziņu un bijušie kolēģi paliek kaut kur tālumā. Var jau piezvanīt vai sazināties internetā, tomēr ar laiku saikne paliek vājāka. Atkarībā no vecuma, kāda cilvēks dodas pensijā, savām aktivitātēm un interesēm var atklāties, ka tuvākajā apkārtnē nav daudz draugu vai labu paziņu ar kuriem kopā pavadīt savu brīvo laiku. Dažs vēl jūtas gana enerģisks un sprigans, lai pievienotos citiem pensionāriem galda spēlēs vai krustvārdu mīklu minēšanā.
Iespējams, ka arī bērniem ir citas, atšķirīgas intereses un savs draugu un paziņu loks brīva laika pavadīšanai. Lai nejustos vientuļi un nevadīti laiku pie televizora vai internetā, “jaunajiem” pensionāriem nākas veidot jaunus sakaru vai dibināt interešu grupas.
Dzīves mērķa zaudēšana. Ir cilvēki, kuri apgalvo (pamatoti), ka viņiem ir savs dzīves mērķis, ko ar jaunu sparu īstenos esot pensijā. Tomēr netrūkst arī tādu, kuriem tikai darbs (patīkams vai nē) deva tādu mērķa esamības sajūtu ikdienā un tuvākajam laikam. Bieži pat nevajadzēja daudz domāt – darbā mērķus noteica priekšniecība, bet mājās kāds no ģimenes locekļiem.
Tādēļ zaudējot šos vadošos norādījumus “no augšas”, daļa “jauno” pensionāru jūtas “kā no laivas izmesti”. Jo tagad par visu jādomā pašiem. Sākot ar dažādiem škietamiem sadzīves sīkumiem. Visgrūtāk klājas tiem pensionāriem, kuri strādājuši darba vietās ar noteiktu organizatorisko un vadības struktūru. Ja vien neatrod ar ko aizpildīt savu brīvo laiku, drīz vien var būt klāt dažādas problēmas. Līdz pat depresijai ar visām tās sekām.
Vairāk laika kopā ar savējiem. Tagad, kad dienas kārtību nediktē darba režīms un grafiks, iespējams vairāk laika pavadīt kopā ar savu ģimeni. Cilvēkam kļūstot vecākam, katra tikšanās ar bērniem un mazbērniem (ja tādi ir) liekas vērtīgāka, ar pavisam citu saturu. Bieži pensionētie vecvecāki kļūst par bērnu atbalstu dažādās dzīves situācijās un mazbērnu “noklusējuma” aukli. Veidojas un nostiprinās attiecības starp ģimenes paaudzēm, ja tā tas nav bijis iepriekš.
Mājās kā ieslodzījumā. Tomēr iepriekš pieminētajai iespējai vairāk būt kopā ar savējiem, ir arī kāda “ēnas puse”. Līdz pensijai dzīves vieta bija kā tāda “miera osta”, kur atpūsties, satikties ar savējiem, diskutēt vai pat pastrīdēties nedaudz. Ja kādos jautājumos atšķirīgi viedokļi.
Tomēr tagad, kad mājās pavada dienas lielāko daļu, nav viegli atrast nodarbi ar ko “aizpildīt” visu dienu. Un vienlaikus “nekrist uz nerviem” kādam no citiem dzīvoklī vai mājās dzīvojošiem ģimenes locekļiem. Piemēram, dzīvesbiedram vai arī bērnu “otrajai pusītei”. Tādas situācijas bojā noskaņojumu, garastāvokli un pat psihisko veselību.
Lai nejustos kā “būrī”, cilvēki meklē iespējas (intereses) ārpus mājvietas. Labi, ja ir kāds kopjams zālājs vai mazdārziņš, tuvumā ūdeņi makškerēšanai. Vai pat iespēja atrast kādu darbu. Ne vienmēr tam iemesls ir tikai naudas pelnīšana, bet gan atrasties starp cilvēkiem, socializēties.
Ja esat izlasījusi līdz šai vietai, pateikšu, ka šī ir tikai daļa no tās informācijas ko es atradu par pensionāru dzīvi. Turpinājums sekos. Gaidiet. Tikmēr varat lasīt kādu citu rakstu par šo tēmu: Kāda dzīvesveida pensionārs būsi Tu?
…
Views: 723
