Pāris nedēļu iepriekš internetā pamanīju informāciju, ka Ikšķiles estrādē 13.jūlijā notiks operetes festivāla GALĀ koncerts, kura programmā iekļauta populāra pasaules zelta operešu klasika, tai skaitā franču klasiskās operešu lappuses, kas Latvijā līdz šim mazāk pazīstamas – Franča Supē un Žaka Ofenbaha, Johana Štrausa u.c. komponistu populāra operešu mūzika.
Biļetes vēl bija pieejamas Biļešu Paradīzē un drīz vien jau biju potenciālais iepriekš minētā koncerta apmeklētājs.
Tā kā Ikšķilē biju pirmo reizi, tad ar interesi vēroju visu, kas un kā notika apkārt. Neprecīza laika plānošana un ierados stundu pirms koncerta. Ap vidusskolu un estrādes tuvumā notika remontdarbi. Neredzēju nekādu norāžu par to, kur novietot automašīnas. Pariņķoju pa būvlaukumu skolas tuvumā un atradu “nevainīgu vietu”. Nedaudz vēlāk pašvaldības policija šo piebrauktuvi noslēdza ar barjeru.
Pievienojos vienai apmeklētāju straumītei, kura devās estrādes ieejas virzienā. Mana no interneta izdrukātā biļetes lapa tika atvērta pilnībā, pētīta un grozīta, līdz atkal salocīta un tad tai ieplēsa vienu stūrīti.
Pēc tam nonācu pie plecīga drošībnieka uzvalkā. Domāju, ka viņu varētu interesēt manā padusē sarullētā sega un siltā jaka. Nekā. Uz delnas virspuses uzspieda apaļu zīmogu un ceļš uz estrādi brīvs.
Ieņēmu savu sēdvietu netālu no otras ieejas. Pārlaidu skatienu vēl patukšajām solu rindām un tad sāku vērot, kā darbojas drošībnieki pie otras ieejas. Nopietni. Biezākas jakas vīriešiem pat bija jānovelk, lai var iztaustīt. Jāatver somas un somiņas. Tas vēl nebija viss.
Uz viena krēsla krājās raiba lietussargu kaudze. Bet nojumes sānā – plastikas dzērienu pudeles. Tas, liekas, bija pārsteigums apmeklētājiem jo vairāki no tiem steidza pamatīgi padzerties, pirms šķirties no dzeramā pudeles.
Pulkstenis jau rādīja noteikto koncerta sākuma laiku. Tad 10 minūtes pāri, sāka skanēt aplausi kā aicinājums sākt koncertu. Nekā. Tad vēl 10 minūtes vairāk. Aplausi un atkal nekā. Man likās, ka dēļ skatītājiem, kuri vēl nāca un nāca. Bet tad ievēroju kādu orķestra muzikanti, kura tikai tagad apsēdās savā vietā un ar steigu ņēma laukā savu instrumentu. Un koncerta varēja sākties.
Neesmu mūzikas pazinējs, lai komentētu to, ko redzēju un dzirdēju. Bet abas koncerta daļas (katra apmēram pa stundai) paskrēja kā vienā elpas vilcienā. Un izpildījums tik skaists, iespaidīgs, ka vēl nākošajā dienā atrados operetes melodiju iespaidā. Domāju, ka pavisam noteikti nepalaidīšu garām arī nākošo šādu operetes mūzikas festivāla koncertu.
Koncertā uzstājās solisti: Elizabete Jārmane (Austrija), Dāvids Hojsaks (Austrija), Ingrīda Kažemekaite (Lietuva), Marija Arutionova (Lietuva), Andrius Apsega (Lietuva), Telmans Guževskis (Izraēla), Anta Jankovska (Itālija), Sonora Vaice, Irma Pavāre, Laura Purena, Emīls Kivlenieks, Nauris Indzeris.
Koncertu krāsaināku darīja arī operetes dejotāju grupa. Bet pēc koncerta skatītāji varēja veselu stundu ļauties operetes orķestra spēlētajiem valšu ritmiem un dejot tur, kur pirms laika uzstājās solisti.
Visits: 54
