Kafejnīca Pagrabiņš Kuldīgā

Reiz paziņām pavaicāju, kur Kuldīgā var garšīgi paēst. Man ieteica kafejnīcu „Pagrabiņš”. Šo ieteikumu atcerējos tad, kad nesen braucu cauri Kuldīgai.

Iepriekš kartē biju apskatījies, kur Kuldīgā atrodas un kā atrast kafejnīcu Pagrabiņš, tādēļ līdz tai nonācu bez sarežģījumiem. Bija darba dienas beigas, ielās maz cilvēku. Un arī tie paši nebija īpaši steidzīgi. Piebildīšu, ka tālāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais tā brīža redzējums.

Tieši pie ieejas kafejnīcā „drūzmējās” trīs vīrieši, kuru ārējais izskats neliecināja, ka varētu būt regulāri šīs kafejnīcas apmeklētāji. Nedaudz atstatus pagaidīju, līdz viņi „izklīst” – viens iegāja kafejnīcā, bet divi nogriezās gar stūri uz terases pusi.

Arī es devos iekšā. Neliela priekštelpa un tad … pustumsa, kurā svešiniekam uzreiz grūti orientēties kur kas atrodas. Varbūt tādēļ, ka laukā bija spoži saulaina diena un vajag laiku, lai acis aprastu ar konkrēto apgaismojumu. Pēc brīža jau varēju saskatīt gan galdiņus, gan leti. Pagāju garām letei un caur arkveida eju nonācu jau labāk apgaismotā blakus telpā. Tā līdzinājās gaitenim (ejai), kurai abās pusēs mazākas telpas (nodalījumi) ar galdiem, kurus izgaismo zemu nolaistas elektriskās lampas. Tālāk negāju – izvēlējos tuvāko.



Uzreiz pienāca oficiante, tērpusies garā, tumšā apģērbā un pasniedza ēdienkarti. Atvēru to. Paziņām taisnība, cenas liekas, salīdzinoši, augstākas nekā ierasts daudzās citās kafejnīcās. Bet šis ir  „Pagrabiņš” ar savu specifiku. Izvēlējos un pasūtīju. Sevi noskaņoju uz kafejnīcām atbilstošu gaidīšanas laiku.

Tikmēr acis jau apradušas ar visai pieticīgo apgaismojumu. Tomēr tumši ģērbtā personāla parādīšanās ejā vienmēr bija nedaudz negaidīta (pārsteidzoša). Pie sevis vēl nodomāju – kā izskatītos, ja tumšo apģērbu papildinātu ar dažām luminiscējošas krāsas līnijām vai zīmējumiem? Būtu, kam tas īpaši patiku, bet dažiem varētu rasties sirds problēmas ko tādu pēkšņi ieraugot.

Telpas atbilstoši nosaukumam – pagrabiņš. Sienas pamatīgas, nesatricināmas, no sena mūra. Vismaz tā izskatās. Durvju ailes starp telpām ar arkveida liekumu augšdaļā. Dzirdams, kā kaut kur tur tumsā pie letes dūc mixeris – laikam jauc manu pasūtīto kokteili. Kafejnīcā bija vēl dažas nelielas „kompānijas”. Liekas, ka te piemērota vieta, lai uzturētos sev tīkamā sabiedrībā un vienlaikus būtu prom no citu acīm. Atšķirībā no citām kafejnīcām ar tradicionāliem logiem un terasēm.

Pasūtīto ēdienu atnesa pārsteidzoši ātri. Varbūt tādēļ, ka maz apmeklētāju un viss virtuves personāls metās pildīt manas iegribas? Neticu, ka mans pasūtījums jau bija paredzēts un vien gaidīja uzkarsēšanu.

Viss ko biju pasūtījis, porcijā bija vairāk, nekā biju iedomājies. Un ļoti garšīgi. Tādēļ varu teikt, ka ēdienkartē redzamā cena nav zema, bet atbilstoša tam, ko es saņēmu par to.

Ja esot atkal Kuldīgā, vēlēšos garšīgi paēst, liela iespēja, ka atkal atgriezīšos kafejnīcā  „Pagrabiņš”. Vai es tur ietu bieži un lielākā pulkā lai paēstu (uz mana rēķina)? Nez vai. Tikai panašķoties? Jā. Bet ar savu kabatas lukturīti.

P.S. Aprakstā redzamā fotogrāfija ņemta no interneta.

Facebooktwittergoogle_plusredditpinterestlinkedinmailby feather

You may also like...