Ko rakstīt amata aprakstā

Amata aprakstam ir vairāki mērķi:

  • Skaidri noteikt konkrētā amatā strādājošiem viņu darba apjomu, atbildību, pienākumus, tiesības un nepieciešamo kvalifikāciju;
  • Palīdzēt izvēlēties konkrētam amatam piemērotāko kandidātu;
  • Sniegt detalizētu informāciju par konkrēto amatu, lai plānotu un organizētu nepieciešamo personāla apmācību;
  • Novērt darba pienākumu sadalījumu starp darbiniekiem un optimizēt iestādes darbu.

Tā kā amata aprakstu var izmantot vairākiem mērķiem, tad tas var nedaudz atšķirties atkarībā no plānotā amata apraksta pielietojuma. Par to, kā sastāda Amata aprakstu lai plānotu un organizētu personāla profesionālo apmācību, varat izlasīt sadaļā „Personāla apmācība”, vai arī rakstā „Darba analīze un Amata apraksta sastādīšana”.

 Amata apraksts parasti sniedz precīzāku detalizētāku informāciju par amata pienākumiem, atbildību un tiesībām, nekā rakstīts Darba līgumā. Ir pieņemts, ka par amata apraksta sastādīšanu ir atbildīgs attiecīgajā amatā strādājošā tiešais priekšnieks. Amata aprakstu apstiprina uzņēmuma (iestādes) vadītājs.

Valsts pārvaldē strādājošajiem amata apraksta izstrādes kārtību nosaka Ministru kabineta instrukcija Nr. 5. „Ierēdņa amata apraksta izstrādāšanas kārtība”, apstiprināta 2000.gada 5.decembrī.

 Amata aprakstā noteikti vajadzētu būt šādai informācijai:

Amata nosaukums un kvalifikācijas kategorija. Nereti gadās, ka vienu un to pašu amatu pat vienas sistēmas (nozares) ietvaros, bet dažādos uzņēmumos sauc atšķirīgi, kas rada pārpratumus. Reizēm tas tiek darīts apzināti, lai amatam piemērotu citu kvalifikācijas kategoriju ar paaugstinātu atalgojumu.

Amata pakļautība. Katram darbiniekam var būt tikai viens priekšnieks, kura dotie uzdevumi (norādījumi) ir saistoši (obligāti izpildāmi). Ja tā nav un jāpilda vairāku personu rīkojumus, tad tās personas (amati) konkrēti jānorāda amata aprakstā.

Reālā dzīvē ir gadījumi, kad, piemēram, kādas struktūrvienības vadītājs pakļauts tikai iestādes vadītājam, bet norādījumus grib dot arī citi, kuri hierarhijā atrodas tuvu iestādes vadītājam. Tāpat ir arī ar hierarhijā zemākajiem amatiem – kurus grib izrīkot gandrīz visi, kuri atrodas uz struktūras augstāka pakāpiena, bet nav tiešie priekšnieki.

Amata pienākumi. Pienākumus vajag loģiski un pārskatāmi sagrupēt, piemēram, pēc darba veidiem, izpildes biežuma, atbildības, sarežģītības un tamlīdzīgi. Veicamajiem uzdevumiem jābūt noformulētiem tā, lai tie ir saprotami un to izpildes rezultātus var reāli kontrolēt („uzmērīt”). Nedrīkst būt tā, ka amata aprakstā neieraksta uzdevumu, kurš liekas pats par sevi saprotams un pildāms. Reāls piemērs – sētniece piekrīt, ka viņai noteiktā laikā jāslauka trotuārs, bet atsakās savākt atkritumus no trotuāram piegulošā zālāja, jo tas nav ierakstīts amata aprakstā.

Atbildība. Ieteicams skaidri noteikt katra amatā strādājošā atbildību par sava darba rezultātiem. Tas ir svarīgi tādēļ, ka, piemēram, ir arī tādi amata pienākumi, kurus jāspēj veikt sava priekšnieka uzraudzībā. Tādos gadījumos loģiski, ka atbildība gulstas uz darba vadītāju.

Cits piemērs. Nodaļas vadītājs ir atbildīgs par nodaļas darbu kopumā, bet var noteikt, ka nodaļas darbinieki ir atbildīgi par kādu konkrētu darba uzdevumu izpildi, kuru viņi veic patstāvīgi kā daļu no nodaļas kopējās funkcijas. Kaut vai par darba līdzekļu pareizu izmantošanu un uzturēšanu kārtībā.

Darbinieka tiesības. Šajā gadījumā nav domāti darba pārtraukumi, apmaksātie atvaļinājumi un citi „bonusi”, kuri tiek atrunāti Darba līgumā, Koplīgumā vai arī iestādes Iekšējos kārtības noteikumos.

Darbinieka tiesības Amata aprakstā skaidri nosaka gadījumus, situācijas  un jomas, kad darbinieks ir tiesīgs patstāvīgi pieņemt lēmumu un rīkoties atbilstoši konkrētai situācijai savas kompetences robežās.

Šādas skaidri nodefinētas amata tiesību robežas atraisa darbinieku iniciatīvu. Viņi nebaidās uzņemties apzinātu risku un papildus atbildību nestandarta situācijās vai arī gadījumos, kad nav saņemti tiešā priekšnieka norādījumi, bet ziņošana priekšniekam un norādījumu gaidīšana ir nepieļaujams  laika zaudējums kritiskās situācijās.

Amata aprakstā iekļautās darbinieku tiesības ir kā vairogs (aizsardzība) pret augstākstāvošiem vadītājiem gadījumos, kad viņus nepamierina darbinieka izrādītā iniciatīva, pieņemtais lēmums vai arī rezultāts. Zinu, ka daudzi augstākstāvošie vadītāji nevēlas savu padoto amatu aprakstos šo sadaļu – „tiesības”, lai varētu paši pilnībā kontrolēt situāciju.

Amata pienākumu izpildei nepieciešamā kvalifikācija.  Lai spētu veikt iepriekš amata aprakstā uzskaitītos amata pienākumus, uzņemties atbildību un patstāvīgi pieņemtu lēmumus, darbiniekam nepieciešamas noteiktas zināšanas, prasmes un pieredze.

Pamatojoties uz Darba analīzes rezultātiem , pieredzējis vadītājs vai personāla speciālists var noteikt to, kāda ir nepieciešama minimālā kvalifikācija un pieredze, lai sekmīgi tiktu galā ar amata pienākumiem.

Šajā sadaļā var norādīt, piemēram, ka nepieciešama vispārējā vidējā vai jebkura augstākā izglītība vai arī jābūt iegūtai konkrētai kvalifikācijai papildus minētajai vispārējai izglītībai, vai arī jābūt iegūtai noteiktai kvalifikācijai vidējā vai augstākajā mācību iestādē . Piemēram, bieži ir papildus prasība par tiesībām vadīt noteiktas kategorijas transporta līdzekli vai arī pieredze strādājot par noteikta līmeņa vadītāju.

 Nobeigums

Kā jau pieminēju raksta sākumā, Amata apraksts sniedz detalizētu pārskatu par veicamajiem uzdevumiem katrā konkrētā amatā. Lai arī noteikts, ka amata aprakstu jāsastāda tiešajam priekšniekam, bieži to uzdod darīt pašam amata pildītājam – sak, pats jau labāk zināsi. Tomēr jebkurā gadījumā sastādīt kvalitatīvu Amata aprakstu nav iespējams neveicot Darba uzdevuma analīzi, par ko varat izlasīt šeit:

 

Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmailby feather
rssyoutubeby feather

You may also like...