Vai jūs zināt, kas ir “dētā ola”? Tā manā bērnībā mūsmājās bija īpašs kārums. Recepte vienkārša: ņem vienu jēlu olu. Tās saturu (baltumu un dzeltenumu)  izdabū no čaumalas kādā traukā. Der krūzīte vai glāze. Pievieno divas tējkarotes cukura un to visu cītīgi samaisa, sakuļ. Rezultātā iegūtais saturs vizuāli var nepatikt. To arī grūti noturēt karotē, jo visu laiku spītīgi cenšas no tās tikt atpakaļ traukā. Toties, kas tas par gardumu!!!!  Mmmmmm!!!

Lai arī dzīvojām laukos un bija sava maza saimniecība, ieskaitot vistas, tomēr pie šī kāruma mēs, bērni, tikām reti. Iemeslu tā arī nepaguvu noskaidrot. Varbūt lai saglabātu sava veida vienreizīguma sajūtu ar īpašā gadījuma pieskaņu? Iespējams.

Tā nu reiz, kad vēl negāju skolā, pienāca tāds gadījums. Vienlaikus saslima divi vecākie brāļi. Skolā gājēji. Kā bieži notiek tādos gadījumos, lai vājinieki ātrāk izveseļotos, tiem deva ne tikai ne pārāk garšīgas zāles, bet arī visādus kārumus. Tajā skaitā manis iepriekš pieminēto “dēto olu”.

Loģiski, ka es, kaut vēl mazs (ne – skolnieks) būdams, biju labi iegaumējis tās garšu un visai uzstājīgi pieprasīju to arī sev. Mamma atbildēja, ka “dētās olas” pienākoties tikai slimniekiem. Ko tādā reizē spēj izdomāt maza bērna galva? Vienkāršs risinājums: paziņoju, ka es arī “pa tīšo” palikšu slims. Mamma to dzirdot tik pasmējās par manu fantāziju.

Bet es, tā sacīdams, nemaz nejokoju. Nākošajā rītā pamodos ar sāpošu kaklu un augstu temperatūru. Dienā slimos brāļus atnāca aplūkot iepriekš izsauktā vietējā daktere. Kad viņa bija tos izmeklējusi, mamma teica dakterei, ka mājās tagad ir vēl viens slimnieks. Kurš saslimis “pa tīšo”. Lai arī slimo apmeklēšana nav nekāda priecīgā nodarbe, tomēr tas dakteri uzjautrināja.

Kā tur arī nebija ar negaršīgo zāļu dzeršanu vairākas dienas no vietas, tomēr savu nolūkoto kārumu – “dēto olu” es dabūju. Tātad – ja cieši vēlas, tad visu var dabūt cauri. Bet par šo gadījumu vecāki man bieži art smaidu atgādināja. Es tik pats vēl neesmu īsti sapratis – toreiz tā bija maza bērna spītība (jau kā Aunam) vai jau apzināta mērķtiecība?

Arī aprakstīto recepti sen, sen neesmu izmantojis, jo, pavisam vienkārši, man mājās gadiem ilgi nav ne graudiņa cukura.

Views: 296

instagram
Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmail