Tas nav nekāds noslēpums, ka Zemes naftas krājumi nav bezgalīgi, bet benzīna un dīzeļdegvielas lietošana automašīnu motoros veicina vides piesārņošanu un globālo sasilšanu. Tādēļ valdību un sabiedrības spiediena ietekmē, lai samazinātu piesārņojumu un veicinātu degvielas ekonomiju, autoražotāji turpina intensīvi meklēt enerģijas veidu ar ko aizstāt naftas produktus mūsu nākotnes automašīnās. Pagaidām nav viena konkrēta risinājuma, bet ir vairāki virzieni, kādos strādā pētnieki un konstruktori.
Elektroautomobīļi
Elektrība ir viens no enerģijas veidiem, kuru lielākie autobūvētāji cenšas izmantot savos jaunākajos eksperimentālajos modeļos un nelielās ražojumu partijās. Pagaidām plašai elektroenerģijas izmantošanai automašīnās iekšdedzes dzinēju vietā ir divi ierobežojumi: neliels brauciena attālums ar uzlādētiem akumulatoriem un vāji attīstīta akumulatoru uzlādes infrastruktūra.
Pagaidām elektroautomobīļu nobraukums ar uzlādētiem akumulatoriem (atkarībā no auto modeļa un bateriju ietilpības) ir robežās no 57 km līdz 424 km. Pēc tam akumulatoru pilnai uzlādēšanai nepieciešamas 6 stundas. Iedomājieties, cik ilgs būtu jūs ceļojums, lai nobrauktu kādus 500 – 600 km.
Lai atrisinātu problēmu, iespējami divi risinājumi: automašīnās uzstādīt lielākus un ietilpīgākus (smagākus) akumulatorus vai izstrādāt ātru akumulatoru uzlādes tehnoloģiju. Japānas NISSAN kompānija jau izstrādājusi tādas uzlādes stacijas, kurās akumulatoru līdz 80% ietilpības var uzlādēt 10 minūtēs un ātrā uzlāde neietekmē akumulatoru darba spējas.
Cita kompānija TESLA cenšas palielināt gan akumulatoru ietilpību, gan arī attīstīt akumulatoru ātrās uzlādes tehnoloģiju. TESLA ražotās baterijas spēj nodrošināt nobraukumu no 330 km līdz 420 km, bet izmantojot ātrās uzlādes tehnoloģiju tikai 30 minūtes, brauciena attālumu var pagarināt vēl par 240 km.
Lai elektro automobīli lietotu ikdienā, šāds variants liekas jau reālāks, bet … nepieciešams izveidot blīvu akumulatora bateriju uzlādes tīklu pie visiem ceļiem. Kad tas būs reāli?
Franču kompānija RENAULT piedāvā ātri nomaināmu akumulatoru komplektu. Vajadzības gadījumā iebrauciet speciālā apkopes-maiņas stacijā un speciālisti jūsu automašīnas tukšos akumulatorus nomainīs pret uzlādētiem akumulatoriem – un laimīgu ceļu!
Dabas gāze
Dabas gāze sadegot automašīnu motoros rada daudz mazāku piesārņojumu nekā naftas produktu degviela un tā ir lētāka. Vismaz pagaidām, jo daudzās valstīs dabas gāzes izmantošanu automašīnās subsidē valdības.
Plašākai dabas gāzes izmantošanai arī ir savi ierobežojumi. Viens no tiem – dabas gāzes sarežģītākā uzglabāšana noslēgtos tilpumos zem spiediena, nekā naftas produktiem. Tieši dabas gāzes uzpildes infrastruktūras trūkums nosaka to, ka praktiski nav sastopami automobiļi, kuri izmantotu tikai dabas gāzi. Parastais modelis – naftas produktu un dabas gāzes kombinācija.
Ūdeņradis
Ūdeņradis jau sen ir pieminēts kā nākotnes degviela ar ko aizstāt benzīnu un dīzeļdegvielu. Tam ir savs iemesls, jo ūdeņradis ir mums visapkārt neierobežotā daudzumā, kā arī tā degšanas blakusprodukts ir … ūdens.
Ūdeņradi automašīnu darbināšanai var lietot divos veidos. Pirmais – izmantot kā gāzi iekšdedzes motoros (piemēram, kā BMW Hydrogen7), vai arī speciālās ierīcēs no ūdeņraža iegūt elektroenerģiju elektromotoru darbināšanai (Honda FCX Clarity).
Plašākai ūdeņraža pielietošanai automašīnās ir vairāki ierobežojumi. Ūdeņradi jāuzglabā šķidrā veidā zem spiediena ļoti zemā temperatūrā – apmēram mīnus 255 grādi pēc Celsija. Iedomājieties, kā to izdarīt uzpildes stacijās un automašīnā? Ūdeņradis arī ļoti viegli uzliesmo un ir ugunsbīstams.
Ūdeņraža iegūšanai nepieciešams ļoti liels enerģijas daudzums, kas šo degvielas veidu ievērojami sadārdzina. Ūdeņradim piemīt īpašība (spēja) atrast un izmantot vismikroskopiskāko caurumiņu, lai izkļūtu no tvertnes, kurā to uzglabā gāzveida. Tas nozīmē, ka automašīnu atstājot uzpildītā stāvoklī stāvvietā, pēc kāda laika ūdeņraža degvielas tajā var vairs nebūt.
Neskatoties uz šiem ierobežojumiem, autoražotāji BMW, GM, Honda, Mercedes-Benz un Toyota turpina strādāt, lai attīstītu tehnoloģijas ūdeņraža izmantošanai automašīnās.
Saspiests gaiss
Divas franču kompānijas Peugeot un Citroen izstrādā tehnoloģijas, lai automašīnās izmantotu saspiestu gaisu. Automašīnā uzstāda saspiesta gaisa balonus, no kuriem gaiss nonāk pneimatiskā hidromotorā, ar kura palīdzību tiek darbināta automašīnas transmisija. Pagaidām, uzstādot divus 100 litru tilpuma saspiestā gaisa balonus, automašīna spēj nobraukt līdz 140 km. Gaisa balonu atkārtoti uzpildīt mājas apstākļos no 220 V kompresora var četrās stundās, bet no jaudīga kompresora speciālās stacijās – divās minūtēs. Pagaidām izskatās, ka auto ar saspiestā gaisa piedziņu būtu izmantojami tikai pilsētās vai noteiktos reģionos, kur uzstādīts stacijas ar jaudīgiem kompresoriem un automašīnas tiek lietotas nelielos attālumos.
Kopsavilkums
Visi pieminētie enerģijas veidi automašīnu darbināšanai pagaidām tiek uzskatīti kā iespējamās alternatīvas benzīnam un dīzeļdegvielai. To reālā pielietošana atkarīga no tehnoloģiju attīstības, ierīču un infrastruktūras izmaksām, kā arī no valstu valdību politikas un pieņemtajiem lēmumiem (likumiem).
Paskatoties vēsturē, redzam, ka benzīns tika atrasts kā izdevīgākais enerģijas avots, salīdzinot ar oglēm, tvaiku, malku un pat elektrību. Tomēr tas ir tikai laika jautājums, kad cilvēkiem vajadzēs izlemt – ar kādu enerģiju tiks darbinātas viņu automašīnas nākotnē.
Visits: 73
