Brauciens uz Rusnes salu

Rusnes sala atrodas Lietuvas dienvidrietumos, vietā kur Kuršu jomā vajadzētu ietecēt Lietuvas lielākajai upei Nemunai. Jā, vajadzētu, jo pavisam netālu no Kuršu jomas Nemuna sadalās vairākās attekās un veido Nemunas deltu – plašu, līdzenu teritoriju ar zemām un pārplūstošām pļavām, nelielām ūdenskrātuvēm un purvājiem. Lielākās no Nemunas attekām ir divas – Atmata un Skirvyte.

Star šim abām attekām izveidojusies lielākā no Lietuvas salām – Rusnes sala. Tās platība ir 44 kvadrātkilometri. Salā dzīvo apmēram 2500 pastāvīgie iedzīvotāji. Lielākā apdzīvotā vieta – Rusne. Skirvyte vienlaikus ir arī robežupe starp Lietuvu un Krieviju, Kaļiņingradas apgabalu.

Uz Rusnes salu devos saulainas jūlija dienas izskaņā braucot pa Šilutes galveno ielu Lietuvinku gatve. Pārbraucot tiltu pār Šišas upi, iela strauji nogriežas pa kreisi, tomēr bez iespējām nomaldīties. Ceļš iesākumā visai šaurs, ar koku rindām gar malām. Tuvojoties Rusnes salai, redzams ceļa rekonstrukcijas rezultāts – brauktuve izveidota platāka, ar barjeru nodalīta josla gājējiem un velosipēdistiem. Lai nokļūtu Rusnes salā, jāšķerso Atmatas upe pa diezgan augstu tiltu.

Internetā iepriekš biju ievērojis kādu interesantu vietu, kuru gribēju apskatīt vispirms – Uostadvaris bāku (Uostadvario švyturys) pie Atmatas upes. Tādēļ uzreiz aiz tilta Rusnes salā nogriezos pa labi un pa Uostadvario gatvi braucu tālāk. Ceļš lai arī asfaltēts, šaurs, līkumots. Tā labajā pusē biezi krūmi un koki. Aiz tiem Atmatas upe. Vietām no krūmiem redzami automašīnu bagāžnieki vai priekšdaļa. Acīm redzot vietas, kur var piekļūt upei. Braucot jātur acis vaļā.

Ceļa kreisajā pusē vai nu līdzeni zālāju lauki ar grāvjiem starp tiem, vai arī dažāda lieluma ūdenstilpnes.  Cita atklāta, cita daļēji aizaugusi, bet visās daudz dažādu ūdensputnu.

Kad auto navigācija rādīja, ka tūlīt ieradīšos pie brauciena galamērķa – Uostadvaris bākas,  šaurā ceļa abās malās zālē jau gabalu iepriekš stāvošu automašīnu rindas. Lēnām ripināju starp tām ar cerību atrast kādu “tukšu robu”. Neviena. Nobraucu tālāk aiz bākas un atpakaļgaitā lēnām pabraucu zem kupla kārklu krūma. Vietas pietika gan garām braucējiem, gan pašam, lai zarus šķirot izkļūtu no automašīnas.

Uostadvaris bāka ir astoņstūra mūra tornis, 13 metrus augsts. Bākas tornis savienots ar bākas uzrauga māju. Blakus šīm būvēm – polderu sūkņu stacija, muzejs. Diemžēl nevarēju ieskatīties nevienā no šīm ēkām. Pašu bāku un uzrauga māju apņēma sarkanbalta lenta un būvmateriālu grēdas. Remonts. Bet sūkņu stacijā – muzejā notika privāts pasākums.

Tādēļ savu uzmanību pievērsu ūdenim. Tajā desmitiem dažādu izmēru un modeļu peldlīdzekļi. Gan nostiprināti pie krasta piestātnēm, gan arī darbība. Tūristu kuģīši, airu laivas, “cietās” un piepūšamās motorlaivas skrēja garām pa Atmatas upi abos virzienos vai arī “dīdījās” turpat krasta tuvumā.

Tāda aktivitāte nepārsteidz, jo gandrīz vai rokas stiepiena attālumā Kuršu joma, aiz tās – Kuršu kāpa, uz kuru regulāri dodas tūristu kuģīši. Lasīju internetā, ka viens tūristu kuģīšu maršruts sākas par Kauņā un pa Nemunas upi un Atmatu dažās stundās varot nokļūt Nidā, Kuršu kāpā.

Daudz arī tādu cilvēku kā es – bez saviem peldlīdzekļiem. Piebrauc, pastaigājas gar upes krastu, krāsaino norobežojošu lentu, paskatās, fotografē un dodas projām. Daži dodas pie laivām vai kuģīšiem, kaut ko sarunā un dodas izbraucienā. Iespējams – rezervējuši jau iepriekš.

Ievēroju kādu velobraucēju pāri, kuri pavisam noteikti mērojuši tālu ceļu šajā vasarā. Pēc skata izturīgi velosipēdi, ar lielām mantu somām to sānos. Vienam arī tādas masīvas riteņu riepas. Paši ģērbušies labi pamanāmā apģērbā. Atstājuši savus velosipēdus bākas tuvumā, arī viņi devās aplūkot visu apskatāmo, bet varēja manīt, ka visu laiku “patur acīs” arī savus velosipēdus.

Atceļā no Uostadvaris bākas iegriezos Rusnes ciemā.  Tuvāk tiltam pār Atmatu vairāk 1 -2 stāvu ēkas, veikali un kafejnīcas. Viss tūristiem. Ciema centrā arī jaunākas daudzstāvu ēkas. Bet redzamas arī vecas, zemas koka mājas ar skaistām kokgriezumu mežģīnēm gar logu ailēm un jumta malām. Dažās vecās mājas tikušas arī pie mūsdienīga materiāla jumta seguma.

Rusnes ciematam (varbūt pilsēta?) cauri tek vēl viena Nemunas atteka – Pakalne. Tās krastā izbūvēts skaists gājēju celiņš, līdzens zālājs, kurā iekārtojušies piknikotāji ar groziņiem, makšķernieki un pat uzslietas dažas teltis.

Norādes vēstīja, ka kaut kur tuvumā ir arī Rusnes Etnogrāfiskais zvejas dārzs. Bet tas šajā reizē nebija mans brauciena mērķis. Devos atpakaļ uz Šiluti, lai pārlaistu nakti rezervētajā Hotel Deims.

Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmailby feather
instagramby feather

You may also like...