Laikā, kad Lielbritānijas instruktori atradās Zemessardzes Kājnieku mācību centrā Cēsīs palīdzot sagatavot pirmos regulāros mācību kursus, bija redzams, ka viņiem joprojām nav īsti skaidra atšķirība starp Zemessardzi un armiju Latvijā.
Tādēļ vienojāmies ar Cēsu 27.zemesardzes bataljona vadību, ka kādā no nedēļas nogalēm kopā ar britu instruktoriem apmeklēsim ārrindas zemessargu apmācības Cēsu tuvumā.
Tajā dienā notika nodarbība – vingrinājums – ēkas ieņemšana. Ar visiem procesa elementiem – sagatavošanos, izvēršanos, uguns atbalstu un pašu “ieņemšanu” – iekļūšanu ēkā caur durvīm un logiem.
Britu instruktori ar interesi vēroja notiekošo un pa brīdim savstarpēji dalījās iespaidiem. Protams, redzētais bija tālu no tā, kā, iespējams, to dara viņu profesionālie karavīri. Tomēr viens redzētais fakts viņus ļoti iespaidoja, par ko viņi dalījās arī ar mums.
Tā kā vingrinājumā piedalījās ārrindas zemessargi, tad arī atšķirīgs bija viņu vecums, fiziskā sagatavotība un varēšana. Britus pārsteidzis tas, ka vingrinājumu nekurnēdami pildījuši arī vecāka gada gājuma zemessargi sirmām galvām. Kuri cits citu vilkuši un stūmuši, lai caur logiem iekļūtu ēkā ne tādēļ, ka tā to var izdarīt ātrāk un ērtāk. Bet gan tādēļ, ka viņiem vienkārši pietrūcis fiziskā spēka un veiklības, lai to izdarītu bez citu palīdzības.
Tieši tas, ko britu instruktori redzējuši šī vingrinājuma laikā, palīdzējis viņiem saprast Latvijas karavīru motivāciju mācīties militārās prasmes, lai aizstāvētu savu valsti. Brīvprātīgi. Neatkarīgi no vecuma. Neesot profesionāliem, algotiem karavīriem.
Visits: 66
