Lars mans pirmais skolotājs Dānijā

Es neesmu nekāds izņēmums, arī man palicis atmiņā mans pirmais skolotājs. Šis gan nebija mans pats, pats pirmais, bet mans pirmais skolotājs Dānijā.

Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū Dānijas Zemessardzes (Hjemmeværnet) skola Nimindegabā (Nymindegab) kļuva par vietu, uz kuru ik pa laikam devās Latvijas Zemessardzes virsnieki lai apgūtu pirmās “rietumu” prasmes tādās jomās kā personāla apmācība un vadība.

Man īpaši atmiņā palicis pats pirmais mācību kurss – mācību nodarbību plānošana, sagatavošana un vadīšana. Dāņi paši to sauca par “instruktoru” kursu. Ar ko gan tas bija tāds īpašs? Ne tikai ar saturu, bet arī ar kursa pasniedzēju, jeb “skolotāju” attieksmi.

Pirms sāku strādāt (dienēt) Zemessardzes Kājnieku mācību centrā Cēsīs, man jau bija gandrīz divdesmit gadu pieredze profesionālajā apmācībā. Likās, ka es visu jau zinu un nez ko vēl dāņu kolēģi var man iemācīt. Ar tādu pārliecību arī sāku šo “instruktoru” kursu.

Mans pirmais dāņu skolotājs bija Lars. Paliela auguma, skarba izskata virsnieks. Pacietīgi visu skaidroja, jo lielākajai daļai manu kolēģu šāda “pedagoģija” likās gandrīz vai kā zinātne par kosmosu.

Tikpat pedantiski, kā skaidroja, Lars arī kontrolēja un vērtēja mūsu rīcību vingrinājumu laikā. Tad, kad pirmo vingrinājumu biju veicis tā, kā man pašam likās labi un pareizāk, Lars  manu veikumu “nolīdzināja” līdz zemei, par ko biju patiesi sašutis.

Kad ieminējos, ka mēs tā Latvijā darām, viņa atbilde aizvēra manu muti (nolika pie vietas) un vairāk neko tādu neviens no mums turpmāko gadu laikā neteica. Ko TĀDU Lars pateica?

Citroen 2CV

Vienkārši, ka mēs esam atbraukuši uz Dānijas Zemessardzes skolu mācīties, ko un kā to dara viņi, dāņi. Un to no mums arī prasīs bez jebkādām atlaidēm. Kad būsim atpakaļ Latvijā, varēsim paši izvēlēties – izmantot Dānijā viņu iemācīto, vai arī turpināt “darīt” pa savam. Mums vairāk jautājumu nebija.

Otra īpatnība, ar ko Lars palika mūsu atmiņā (manā noteikti) – aizraušanās ar kādu veca modeļa Citroen automašīnām. Ārēji pēc formas tā atgādināja populāro VW “vabolīti”, tāda noapaļota. Vadītāja pusē durvju logam vēdināšanas režīmā vienkārši atlocīja (nolaida) uz leju stikla augšdaļu. Tikko man pateica, ka šis auto esot Citroen 2CV.

Lars ar lepnumu stāstīja par savām automašīnām. Daudzskaitlī. Jo, kad viena esot nolietojusies (izsmēlusi resursus), viņš nākošo meklējot tieši tādu pašu modeli.

Tas arī īsumā viss par manu pirmo skolotāju Dānijā. Turpinājumā citā vēstījumā par to, ko Latvijas Zemessardzei un bruņotajiem spēkiem deva Dānijas Zemessardzes skola. Jo tur vairāku gadu garumā atgriezāmies daudz reižu. Katru reizi pēc kaut kā cita.

Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmailby feather
instagramby feather

You may also like...