Bruņotajos spēkos jaunu spēju vai arī jauna bruņojuma ieviešana ir tas pats, kā jebkurš “normāls” projekts jebkurā dzīves jomā. Vienīgā atšķirība tā, ka par projekta vadītāji tika norīkota persona (karavīrs) atbilstoši tajā brīdi ieņemtajam amatam, bet ne vadoties pēc virsnieka kompetences projekta vadīšanā. Un viss process vairāk notika tā, kā vēlējās augstākā priekšniecība, bet ne atbilstoši projektu vadīšanas principiem. Tad nu arī rezultāti bija dažādi, reizēm visai tālu no iecerētā.

Kā rakstīju iepriekš “Projektu vadība bruņotajos spēkos, tad nu manam studiju darbam RPIVA vajadzēja kļūt par pamatu vienotai izpratnei par projektu vadību visos Bruņotajos spēkos. Neatkarīgi no ieņemamā amata un dienesta pakāpes. Kā arī vienlaikus sava veida metodiskais “palīglīdzeklis”  ar augstākstāvošo priekšnieku pavēlēm ieceltajiem projektu vadītājiem.

Kā jau tādos gadījumos bija pieņemts, sāku darba grupas veidošanu. Pirmajā solī – sastādīju detalizētu aprakstu par to, kāds ir mērķis, kā redzu ceļu uz to un ko gribu no katra speciālista šajā darba grupā. Ieskaitot, cik bieži un uz cik ilgu laiku speciālists tiktu “atrauts” no tiešo pienākumu pildīšanas. Šādu aprakstu nosūtīju vienību komandieriem un sāku gaidīt “atskaņas”.

Rezultāts tālu pārsniedza cerēto. Ja parasti vienību komandieri un līdzīgām darba grupām deleģēja virsniekus tikai tādēļ, ka tāda ir bijusi pavēle. Un meklēja tādus, kuru prombūtne vismazāk traucētu vienības ikdienas darbu izpildi, tad šoreiz tika deleģēti zinoši un prasmīgi virsnieki. Pieteicās pat daži vienību komandieri paši, kuri par līdzīgām lietām iepriekš bijuši visai skeptiski.

Varbūt tādēļ, ka spēju attīstība, plānošana un plānu ieviešana bija patiesi svarīga joma, vai arī tika solīts, ka netērēsim virsnieku laiku stundām ilgām sanāksmēm, bet gaidīšu speciālistu konkrētus ieteikums, kurus pats apkopošu vienā dokumentā, kuru nosūtīšu koriģēšanai.

Jaunā dokumenta – Projektu vadība bruņotajos spēkos – pamatā tā arī palika starptautiski  vispārpieņemtie projektu vadības principi, kurus nācās “apvienot” ar militāro vienību komandvadības struktūru un jau esošajiem iekšējiem reglamentējošiem dokumentiem.

Domāju, ka darba grupai šis darbs izdevās lieliski. Pats par rezultātu biju “kā spārnos” un sāku dokumenta saskaņošanu visās instancēs pirms tā apstiprināšanas un ieviešanas. Bet te sekoja smaga vilšanās.

Bez jebkādām iebildēm “zaļo gaismu” dokumentam deva bruņoto spēku vienību komandieri, jo arī paši bija aktīvi līdzdarbojušies tā tapšanā. Tā kā bija paredzēts, ka tas būtu reglamentējošs dokuments projektu vadībā visos Nacionālo bruņoto spēku veidos, tad bija nepieciešama arī vairāku Aizsardzības ministriju amatpersonu piekrišana. Citu pēc citas savu “jā” teica gandrīz visas ministrijas amatpersonas. Izņemot vienu. Kundzei nepatika kāda sadaļa sagatavotajā dokumentā. Lai kā arī centos pārliecināt, ka tā ir būtiska dokumenta sastāvdaļa un to nav izdomājuši mēs paši (armijnieki), bet tādi ir starptautiski akceptēti projekta vadības principi – amatpersona palika pie sava viedokļa. Nedeva savu piekrišanu. Pēc tam savus “jā” atsauca arī pārējās Aizsardzības ministrijas amatpersonas.

Vilšanās bija liela. Tāds pamatīgs kopīgs darbs un viss “vējā”? Devos pēc padoma pie NBS štāba juristiem, kuri vienmēr bija uzklausījuši “risināmos jautājumus” un devuši labus padomus. Arī šoreiz Aigars mani uzklausīja un tad jautāja – kāds ir šī dokumenta mērķis? Ko ar to vēlamies panākt? Izstāstīju.

Tad Aigars ieteica risinājumu – dokumentu nosaukt savādāk. Tādu, kādu drīkst apstiprināt Nacionālo bruņoto spēku komandieris bez saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju. Juridiski tas nebūtu “tik stiprs”, bet izstrādātie projektu vadības principi tāpat būtu saistoši visos bruņotajos spēkos. Tā arī izdarījām. “NBS projekta vadītāja rokasgrāmata” tika ieviesta lietošanā  ar NBS komandiera 2007.gada 20.jūnija pavēli Nr.648.

Lai šie vienotie projektu vadības principi ātrāk nonāktu līdz dažādu līmeņu komandieriem, piekritu vadīt vairākas nodarbības projektu vadībā arī Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un Instruktoru skolā. Vēlāk projektu vadība jau tika iekļauta šo mācību iestāžu mācību programmās.

Views: 54

instagram
Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmail