Vairākos iepriekšējos rakstos par militārās apmācības pilnveidošanu Zemessardzē un vēlāk arī Nacionālos bruņotajos spēkos esmu stāstījis par Lielbritānijas sniegto palīdzību. Tomēr nebūtu godīgi, ja nestāstītu arī par to, ko mums iemācīja Dānijas Zemessardzes (Hjemmevarnet – HJV) speciālisti.
To gan nemācēšu pateikt, kā tika veidoti pirmie kontakti ar Dānijas Zemessardzi, bet 1995.gada ziemā uz Dānijas Zemesardzes akadēmiju tika sūtīta pirmā Latvijas Zemessardzes pārstāvju grupa. Grupas sastāvu izvēlējās Zemessardzes štābā Rīgā. Tajā ietilpa pārstāvji gan no ZS Kājnieku mācību centra, Izlūku mācību centra, ZS štāba un citām vienībām. Nebija arī skaidras informācijas par mācību kursa saturu, tādēļ noskaņojums bija tāds – lai arī ko mums nemācītu, “saimniecībā viss noderēs”.
Dānijas Zemessardzes akadēmija atrodas Dānijas rietumos pie Ziemeļjūras, nelielā apdzīvotā vietā Nymindegabā, Otrā pasaules kara laikā vācu armijas celtajā militārā bāzē.
HJV akadēmijā mācību kurss sākās jau svētdienas vakarā ar visu apmācāmo kopējo sanākšanu un instruktāžu akadēmijas zālē. Klātesošie tiek iepazīstināti ar visiem administratīviem jautājumiem, bāzē noteikto kārtību un tamlīdzīgi. Pirmdienas rītā, uzreiz pēc brokastīm, bez jebkādas “pirmdienas iešūpošanās” sākās nodarbības. Darba (mācību) nedēļa akadēmijā beidzās piektdienās pēc pusdienām. Lai visi, kuri nedzīvo uz vietas, var pagūt aizbraukt uz savām dzīvesvietām.
Pirmais pārsteigums – Dānijā, kā jau demokrātiskā sabiedrībā, tajā laikā bija atļauts smēķēt visur, izņemot pašās nodarbību klasēs. Iedomājieties, ja svētdienas vakarā vienkopus bija vairāki simti karavīru, akadēmijas gaiteņi ātri vien kļuva zili un necaurskatāmi. Nesmēķētāji, tajā skaitā arī es, meklējām glābiņu ārpus telpām.
Maza atkāpe. Kursa nobeigumā, kad dāņi taujāja mūsu atsauksmes par pirmo kursu, norādījām arī šo, mūsuprāt, ačgārnību. Smēķētāji telpās, nesmēķētāji – laukā. Liels bija mūsu pārsteigums, kad ieradāmies uz nākošo kursu HJV akadēmijā – smēķēšanai iekšā vairs bija atvēlēta visai šaura telpa. Visapkārt – svaiga un patīkama atmosfēra.
Liela daļa no pirmā mācību kursa bija par to, kā vadīt un organizēt padotā personāla darbu, kas ne vienmēr ir komandu atdošana kādas militāras operācijas laikā. Dāņu instruktori izmantoja programmu un mācību materiālus, kas paredzēti savu virsnieku apmācībai. Un te radās pirmā problēma.
Dāņi, viņu karavīri tajā skaitā, dzīvojuši citā sabiedrībā, ar citām vērtībām un citu attieksmi pret notiekošo apkārt. Atbilstoši tam bija sagatavota arī kursa programma. Bet tagad auditorijā sēdēja klausītāji – padomju perioda “produkti”. Ar atšķirīgu dzīves pieredzi, uzskatiem un vērtībām.
Nodarbību laikā dāņiem nācās atrast piemērotākos vārdus, jēdzienus un skaidrojumus, lai saprastu mūsu karavīru “vidējo” līmeni. Lai atrastu kur sākas mūsu “saprašana” un viņu stāstītais nebūtu tukša laika nosišana.
Savukārt mums vajadzēja atrast veidu kā pašiem sevi vai savus kolēģus “pavilktu uz augšu” līdz tam līmenim, kurā viņi sāka saprast dāņu stāstītā jēgu.
Tādēļ, lai rastu izeju no šīs iepriekš neparedzētās situācijas, kursa nodarbībās iztaisīja garāku pauzi. Tās laikā mēs paši, Latvijas puse, izmantojot pat vienkāršu piemērus par kartupeļu kastes sanaglošanu vai grāvja rakšanu, “vilkām uz augšu” vadības zinībās tos kolēģus, kuriem daudz spēcīgāka bija viņu militārās prasmes.
Smagi gāja, tomēr dāņu instruktoriem turpmāk bija skaidrs priekšstats par mūsu virsnieku gatavību līdzīgu zināšanu apguvei, ko izmantoja nākošo mācību kursu satura “piekoriģēšanai”.
Savukārt sarunās ar Dānijas Zemessardzes akadēmijas instruktoriem un vadību noskaidrojām viņu piedāvājumu klāstu un iespējas. Tādēļ nākošos mācību kursus HJV akadēmijā jau izvēlējāmies jau paši. Bet vairāk par tiem – nākošajā stāstījumā.
Visits: 63
