Kad zaudē kontroli pār savu webkameru

Tagad, kad notikumi un ierobežojumi liek mums turēties pa gabalu vienam no otra, esam visai ātri apguvuši jaunas vai pilnveidojuši savas līdzšinējās datorlietotāja prasmes. To vienlīdz var teikt gan par darba pienākumu pildīšanu attālināti, gan arī par piedalīšanos ar interneta starpniecību notiekošās sanāksmēs.

Vieni no pirmajiem, cik esmu dzirdējis, ar attālinātā darba īpatnībām saskārās skolotāji – kad dažiem vajadzēja pārkārtot savas videobildes fonu, kas redzams webkamerās video tiešraidē vai ierakstā. Par to pašu nācās padomāt arī pārējiem, kuri bieži piedalās videokonferencēs vai attālinātās sanāksmēs.

Šoreiz gan gribu padalīties ar redzēto kādā valsts mēroga attālinātā video sapulcē, kurā daudzi dalībnieki piedalījās pirmo reizi. Es domāju – pirmo reizi video sapulcē ar visām tāda pasākuma īpatnībām. Aizmirstot par to, ka ne tikai viņi redz citus dalībniekus, bet citi dalībnieki redz arī viņus. Šoreiz liela daļa dalībnieku savu datoru webkameras atstāja izslēgtas un pērējiem nebija redzams, kas notika viņu “fonā”.

Pēc tā, ka kā “grozījās” daudzu sapulces dalībnieku attēli datora ekrānā, varēja noprast, ka tiek izmantotas ārējās webkameras. Tās, kā tas mēdz būt, ar laiku pašas izdomā kā tām ērtāk turēties uz ekrāna malas (kur tās visbiežāk uztupina) vai uz kāda cita priekšmeta. Tādēļ citu acī var kļūt redzams tas, kas netika sākumā ieplānots.

Viena sanāksmes dalībnieka “kadrā” iesākumā bija redzama uzmanīga un koncentrējies vīrieša seja. Pēc kāda laika kamera pagriezās un bija redzama darba kabineta cita daļa. Pie galda sēdēja spēcīgs vīrietis, kurš kaut ko aplūkoja sava datora ekrānā. Tad atgāzās savā krēslā, atpogāja virsjaku un pakasīja savu apaļīgo vēderu. Piecēlās no krēsla, uz brīdi kaut kur pazuda no ekrāna un tad atgriezās ar kāda šķidruma kanniņu, ko uzlika uz sava rakstāmgalda.

Viņas kadrā pievienojās kāds cits kolēģis (acīmredzot) un divatā sāka aplūkot kanniņu un par kaut ko diskutēt. Diskusija, iespējams, bija karsta, jo “pirmais” vīrietis pat novilka virsjaku. Tad apsēdās pie galda un atkal iegrima datora ekrānā.

Savukārt kāds cits sanāksmes dalībnieks bija visai aizņemts cilvēks, jo pa brīdim ar kaut ko un par kaut ko emocionāli runāja pa savu mobilo telefonu.  Skaņa, protams, bija atslēgta un teiktā saturs palika nezināms, bet emociju gamma tomēr netika slēpta citu sanāksmes dalībnieku acīm.

Viens zvans gan likās īpaši svarīgs, jo vīrietis piecēlās un izgāja no kabineta. Viņa vieta gan ilgi tukša nepalika, jo pēc brīža atvērās durvis un ienāca, iespējams, kolēģis un piesēdās pie datora.

Visticamāk, ka viņam nebija ne jausmas, ka viņu tagad redz visi citi. Tādēļ vienā mierā, neatraujot skatu no datora monitora, kurā pirms mirkļa kaut ko bija atradis, vīrietis uz galda sev priekšā uzlika iepirkuma maisiņu, no tā izņēma picas ripuli un jogurta “Baltais” pudeli. Un sāka ieturēt azaidu … To gan es palaidu garām, kā risinājās notikumi pēc kolēģa  atgriešanās kabinetā.

Attālinātā sapulce bija interesanta. Ne tika ar šīm dažām, visiem sapulces dalībniekiem labi skatāmajām,  mēmajām “etīdēm”, bet arī satura ziņā. Un pamācoša sava darba vietas fona noformēšanā.

Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmailby feather
instagramby feather

You may also like...