Viens no tiem karstās jūlija nedēļas rītiem, kad saules svelme nedzen “stāvus zemē”. Zem kokiem, ēnā, pat saglabājies patīkams nakts vēsums. Jo tāds tas aizvadītajā naktī arī bija.
Baudot visu iepriekš aprakstīto, nesteidzīgi dodos uz pludmales pusi. Netālu no manis pa sānu ielu iznāk kāds kungs stumjot sev pa priekšu bērnu sēdratus. Varētu būt vectēvs ar mazmeitiņu.
Meitenīte baltā kleitiņā ar mazām , sarkanām puķītēm. Kājas basas, galvā balta cepurīte ar platām malām. Mutē knupītis un virs tā divas spožas acis, kā pogas.
Pēc kunga apģērba (gaiši pelēka “maijka”, tumšāki šorti un kājās “iešļūcenes”) spriežot, viņi arī ceļā uz pludmali. Tā arī notiek, viņi nogriežas un iet man pa priekšu.
Vectēvs pieliecas pie mazmeitas un saka: “Iesim uz pludmali. Tur būs putni. Kaijas kliegs “krēēē, krēēē, krēēē””.
Pretim no ratiņiem atskan skaļš mazmeitas: “Vēēēēēēēēē … “. Kungs aptur ratus un vaicā: “Negribi uz pludmali? Iesim uz rotaļu laukumu?”
Ratos izbeidzas skaļais “vēēēēēēē”. Vectēvs klusējot pagriež ratus pretējā virzienā un stumj tos man pretī. Mazmeitas sejā uzvarētājas smaids.
Turpinot pie sevis smaidīt par epizodi ar mazmeitu un vectēvu, nonāku līdz pludmalei. Lai neuzskatītu par “lūriķi”, īpaši nepievēršu uzmanību tur gulošiem augumiem un dodos uz “savu” iecienīto vietu attālāk no pludmales kafejnīcas burzmas. Starp diviem atpūtas soliem un atkritumu konteineri.
Kad jau esmu gandrīz sasniedzis nolūkoto vietu netālu no atpūtas sola, no ūdens puses atskan skaļš sauciens: “Nekauņa, ko tu dari! A nu ka, marš, prom!”. Paskatos balss virzienā. Enerģiski vicinoties ar rokām no ūdens steidzas laukā apaļīga kundze.
Pārsteigumā apstājos. Kas nu tagad būs? Ko tādu esmu paguvis nodarīt?
Tikmēr kundze, pat nepaskatoties uz manu pusi, jau man garām un tuvojas solam, uz kura viņas vaļā atstātās pludmales somas saturu vienā mierā pārlūko liela vārna.
Kundzes iztraucēta, vārna paķer knābī vienu no smiltīs nokritušiem plēves maisiņiem un vārda tiešā nozīmē “laižas prom”. Gabaliņu tālāk tā maisiņu atzīst par neēdamu vai saimniecībā nederīgu lietu un nomet zemē. Tikmēr kundze vāc kopā savas izmētātās mantas un turpina skaļi pukoties par “nekauņu” un “zagli”.
Visits: 69
