Cik vien sevi atceros, pat “padomju laikos”, tik esmu dzirdējis Latvijas salīdzinājumus ar mūsu kaimiņiem – igauņiem un lietuviešiem. Vairāk ar igauņiem, jo bērnībā dzīvoju ne pārāk tālu no Igaunijas robežas un regulāras “pārtikas tūres” uz turieni bija normāla dzīves sastāvdaļa. Pieminētie salīdzinājumi pārsvarā bija ne mūsu labā.

Tomēr, ja tagad uz visu paraugās ar pieauguša cilvēka aci, tad sliecos domāt, ka iebraucot pie kaimiņiem mēs vairāk redzam fasādi, “virspusi”. Sētas pusi, vai kā mēdz teikt “virtuvi” redz vien tie, kuri paši katru dienu tajā dzīvo. Bet šoreiz stāsts būs par kaut ko citu.

Nesen iegāju tepat Latvijā lietuviešu veikalā Maxima un nopirku vienu iepakojumu vistu olas. Tajā brīdī īpaši neskatījos, ne kurā valstī un ne kā vistas turētas (būros vai brīvi), bet meklēju labāko olu izmēra un cenas attiecību.

Pārnācis mājās secināju, ka šajā reizē man “nopirkušās” igauņu vistu olas. Nu un? Kāda gan starpība, nodomāju.

Kļūdījos. Bija būtiska starpība. Visām desmit (jā – 10 !!!) iepakojumā esošajām olām bija divi dzeltenumi. Labi, varētu gadīties ka vienā no desmit. Bet ka visās desmit!!! Kā gan igauņi to dabū gatavu?

Jāsecina, ja jau viņi prot un spēj savs vistas pierunāt uz ko tādu, kā dēt olas ar diviem dzeltenumiem, tad tas vairs nav nekāds brīnums, bet gan normāla likumsakarība, ka arī dažās citās jomās viņi ir mums priekšā. Dažās, bet ne visās.

Šis nav raksts no sērijas – “Viss ir slikti”, bet skats uz dažiem faktiem ar vieglu smaidu.

Ja jums šis raksts patika un domājat, ka tas varētu interesēt arī jūsu draugus un paziņas, tad, lūdzu, iesakiet viņiem to, nospiežot uz kādu no zemāk redzamās attiecīgas sociālo  tīklu ikonas (Draugiem, Facebook vai Twitter).

Views: 147

instagram
Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmail