Nesen internetā kāds Andris dalījās ar savu pieredzi par to, kā savā ledusskapī atradis “noslēpušos” biezpiena paciņu. To apgrozījis un atradis norādi, ka biezpiena “lietošanas termiņš” beidzies pirms pusotra mēneša.
Pēc nelielām pārdomu brīža atvēris iepakojumu un konstatējis, ka produktam (ko sauc par biezpienu) nav bijusi biezpienam specifiskās smaržas. Tā kā es neesmu jūtīgs “pret” smaržām, man grūti iedomāties to, kā vajadzētu smaržot “normālam” biezpienam. Tas lai paliek Andra ziņā. Vien esmu ievērojis, ka biezpiens, lai kādā iepakojumā arī nebūtu, tas pārsvarā gadījumos “sulo”.
Andris pat esot pagaršojis atrasto biezpienu. Nekā aizdomīga vai atbaidoša. Tad nu viņam radušās pārdomas par to, kas biezpienam tiek pievienots, ja piena produkts spējis tik ilgi uzglabāties. Tas ne tikai viņa ledusskapja nopelns vien. Gan jau ražotājiem ir kāda sava viltībiņa.
Vai ziniet, kur es devos pēc tam, kad biju izlasījis šo ziņu? Uz savu virtuvi, kur skapītī stāv kāda Latvijā labi zināma uzņēmuma ražots ievārījums. Ilgi stāv, jo biju par to piemirsis par tā eksistenci, līdz vienu dienu pamanīju aiz citām pārtikas iepakojumu paciņām.
Sameklēju uz ievārījuma kārbas “derīguma beigu” datumu. Kaut kad pagājušajā rudenī. Tātad to esmu atvēris savlaicīgi. Tad nu varu brīnīties tāpat kā Andris, kādēļ pusgada laikā ievārījums nav “pārvilcies” ar zaļganpelēku pūkainu kārtiņu? Atceros, ka tā notika vienmēr, kad mātes gatavoto ievārījuma pēc burkas atvēršanas neiztukšoja tuvāko dienu laikā.
Ticiet vai nē, bet arī šis ievārījums, pat ar “notecējušu datumu” bija garšīgs un pat pozitīvi smaržoja. Ja pat es sajutu smaržas, tad tās bija spēcīgas.
Interesanti, vai tās piedevas, kas mūsdienās kavē pārtikas produktu bojāšanos, spēj palēnināt arī cilvēku novecošanos? Vai tādi pētījumi tiek veikti? Varbūt mēs visi esam daļa no kāda plaša mēroga eksperimenta par ko pagaidām skaļi nerunā? Lai nesatrauktu ne jau mūs, bet pretnovecošanās un pretgrumbu krēmu ražotājus un tirgoņus par viņu biznesa beigām.
….
Views: 71
