Reizēm ir interesanti uzzināt par dažādiem grūti noticamiem atgadījumiem un dīvainām sakritībām. Par dažiem no tādiem gadījumiem varat uzzināt turpinot lasīt šo rakstu.

Pareģojums vai sakritība. Rakstnieks Morgans Robertsons 1898.gadā uzrakstīja stāstu “Veltīgums”, kurā aprakstīs transatlantiskā pasažieru kuģa “Titāns” pēdējais ceļojums. Stāstā šis kuģis tiek uzskatīts par pasaulē visdrošāko laineri. Tomēr, pēc sadursmes ar aisbergu, tas nogrimst un bojā iet daudz cilvēku. Lasītāji neizrādīja lielu interesi par šo Robertsona stāstu. Četrpadsmit gadus vēlāk, savā pirmajā reisā 1912.gada aprīļa naktī, pēc sadursmes ar aisbergu, nogrima laineris “Titāniks”, kuru arī uzskatīja par cilvēces vēsturē drošāko kuģi. Pēc šī notikuma Robertsons maina iepriekš izdotā stāsta nosaukumu uz “Veltīgums – “Titāna” bojā eja” un kļūst slavens.

Intuīcija? 1939.gadā tajā Atlantijas okeāna rajonā, kur nogrima “Titānikas”, atradās cits kuģis ar nosaukumu “Titaniāns”. Kuģošanas apstākļi bija nepatīkami, redzamība ļoti minimāla. Sardzē dežurējošais personāls no sasprindzinājuma bija noguris, kad viens no atbildīgajiem virsniekiem pēkšņi, bez jebkāda paskaidrojuma, deva komandu apturēt kuģi. Kad pārējie sāka izrādīt neapmierinātību par tādu kolēģa rīcību, no tumsas “izpeldēja” liels aisbergs un spēcīgi atsitās pret kuģa korpusu. Par laimi, bojājumi nebija kuģim bīstami.

Slavens pēc nāves. Kanādiešu aktieris Čārlzs Koglejs ir viens no tiem cilvēkiem, par kuriem vairāk runā pēc viņu nāves nekā dzīvam esot. Viņš piedzima Kanādā, Prinča Edvarda salā pie Svētā Laurensa līča. Savas karjeras laikā viņš daudz ceļoja un mira ASV, Teksasas štatā, kur arī tika apglabāts hermētiski noslēgtā metāla zārkā. Gadu vēlāk spēcīgas tropiskās viesuļvētras laikā tika izskalotas ne tikai ielas, bet arī kapsēta un daudzi zārki tika ieskaloti okeānā. Pēc deviņiem gadiem aktiera zārks, nopeldējis ne mazāk kā 6000 km, uzradās Svētā Laurensa līcī pie aktiera dzimtajām mājām.

Junga Ričards. Mūsdienās labi zināmais rakstnieks Edgars Allans Po 1838.gadā uzrakstīja darbu, kurā aprakstīja pasažieru likteņus pēc izglābšanās kuģa katastrofā. Nelielā laiviņā tie dreifēja okeānā bez pārtikas un ūdens. Lai izdzīvotu, ciešanas un bads spiež viņus nogalināt un apēst vienu no laivā esošajiem – jungu, kuru sauc Ričards Pārkers. 46 gadus vēlāk atklātā jūrā tika atrasta glābšanas laiva, kurā atradās trīs cilvēki, kuri bija izdzīvojuši kuģa avārijā. Izmeklēšanas gaitā noskaidrojās, ka sākotnēji laivā bijuši četri cilvēki, bet bads piespiedis vienu nogalināt un apēst. Jungu, vārdā Ričards Pārkers.

Vēsture atkārtojas pat detaļās. Divi brāļi, pusaudži, kuri dzīvoja Bermudu salās, divatā vizinājās pa ielu uz mopēda, līdz viņi sadūrās ar taksometru. Par laimi viņu traumas nebija smagas un viņi drīz izveseļojās. Vai no tā viņiem bija kāda mācība? Nez’ vai, jo pēc kāda laika viņi atkal divatā uz viena mopēda vizinājās pa to pašu ielu. Viņi atkal sadūrās ar tieši to pašu taksometru, kuram pie stūres bija tas pats vadītājs. Un “kronis visam”, ka salonā atradās tas pats pasažieris, kuru veda arī iepriekšējā negadījuma laikā.

Nezinu kā jums, bet man patīk lasīt par šādiem notikumiem, kad jādomā – tā nejaušība vai arī liktenīga sakritība. Daži cilvēki gan apgalvo, ka nejaušību nav.

Visits: 99

instagram
Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmail