Pirms dažām dienām pa radio klausījos karstu diskusiju par izmaiņām Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr.171 par “Vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanas un pašvaldības nodevas par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā saistošie noteikumi”, kuru mērķis esot mazināt savstarpējos taksistu ķīviņus Vecrīgā un iedibināt noteiktu kārtību taksometru pārvadājumos Vecrīgā.
Radio diskusijas “karstais kartupelis” nebija vis tas, ko no tā iegūs pasažieri, bet gan, ka negodīga esot maksājumu summa par speciālās atļaujas iegūšana taksometru pakalpojumu sniegšanai Vecrīgā – 300 EUR no firmas, neatkarīgi no tā, cik automašīnu sniedz taksometra pakalpojumus – viena, desmit vai simt.
Pieļauju, ka tas nav godīgi. To gan mēģināja apstrīdēt Rīgas Domes pārstāve, ka lielās firmas jau tā maksājot lielus nodokļus, tajā skaitā pašvaldībai.
Bet mani nošokēja pavisam kas cits. Izrādās, ka šo noteikumu izpratnē “slēgtā teritorija” – Vecrīga, nav vis tā vecpilsētas daļa, kura norobežojas apmēram tur, kur bija kādreiz caurlaižu punkti ar barjerām. “Īpaša režīma zonā” iekļauta daudz plašāka teritorija – tajā skaitā 11.novembra krastmala starp Akmens un Vanšu tiltiem, kā arī Zigfrīda Annas Meirovica bulvāra viena (!) puse, Vecrīgas puse.
Iedomājieties sevi pasažiera “ādā”. Jūs esat Vecrīgā (īpašajā zonā) un jums vajag taksometru – nav problēmu, jums piebrauks klāt taksometrs (vai atradīsiet stāvvietā), kuram ir šī īpašā Vecrīgas atļauja un jūs aizbrauksiet kur vien nepieciešams.
Pavisam citāda “bilde” ir tad, ja jums vajag nokļūt vietā, kas atrodas “slēgtajā teritorijā”. Kuram taksometram iet klāt, kuru apturēt uz ielas, lai būtu drošs, ka aizvedīs līdz galam – ka pie “zonas” robežas nepalūgs izkāpt un tālāk iet kājām?
Tāda pati problēma var būt, ja esat Vecrīgas vienā pusē, bet jānokļūst Rīgas citā daļā, uz kuru taisnākais (lētākais) ceļš pa 11.novembra krastmalu. Ja jums “palaimējas” iekāpt taksometrā bez speciālās atļaujas, uz galamērķi brauksiet caur Pārdaugavu vai ar lielu loku apkārt Rīgas centram pa otru pusi.
Varbūt taksometriem ar “īpašajām” atļaujām redzamā vietā jāuzlīmē kāda norāde, lai pasažieri zinātu – laist garām vai arī tas ir “īstais” taksis.
Vēl var arī veidot “radošās biznesa apvienības” – nelicenzētais taksometrs pasažieri nogādā līdz “zonas” robežām, bet tālāk ceļu turpina citā, “pareizajā” taksometrā, kurš gaida zināmās stāvvietās vai arī pēc taksometru šoferu telefoniskas vienošanās.
Katrā ziņā man radās iespaids, ka ar šiem jaunajiem Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.171 labojumiem vismazāk domāts par pasažieru ērtībām.
Zemāk daži “izvilkumi” no minētajiem noteikumiem.
Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.171
- Lai veiktu pasažieru pārvadājumus ar vieglajiem taksometriem Vecrīgā, pārvadātājam ir jāsaņem speciālā atļauja vieglo taksometru iebraukšanai Vecrīgā (turpmāk – atļauja). Stājas spēkā ar 01.02.2016.
- Nodevas likme pārvadātājam vieglo taksometru iebraukšanai Vecrīgā ir 300 euro gadā.
- Par šo saistošo noteikumu 46.punkta pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 50 euro, bet pārvadātājam – 350 euro.
Visits: 33
