Šorīt, 17.maijā (pēc Latvijas laika) Stenlija kausa izcīņas spēlē Vankūveras CANUCKS spēles pēdējā minūtē pārspēja Edmontonas OILERS ar 3 : 2. Metienu attiecība 35 pret 23, Canucks labā. Ļoti laba ziņa ar ko iesākt jaunu dienu. Tomēr šoreiz nedaudz par ko citu.

Pēc zaudējuma iepriekšējā spēlē 2 : 3, spēles pēdējā minūtē uzvarēja OILERS, Canucks treneris Tokets bija ļoti neapmierināts ar savu komandu. Ar daļu no komandas.

Viņš teica, ka nevar gūt uzvaras tad, ja tā īsti komandā spēlē kādi 12 – 13 laukuma spēlētāji, bet pārējie vienkārši “vizinās” un piedalās spēlē. Konkrētus  uzvārdus viņš nesauca, tomēr tie, kuri ciešāk seko līdzi Canucks komandai, paši var izsecināt “pasažierus”, ka viņus nosauca Tokets.

Vispār jau tikai dažiem Canucks spēlētājiem ir kaut kāda play – off spēļu pieredze. Milleram 88 spēles. Boeser, Petterson un Hughes – pa visiem trim kopā 27. Regulārajā sezonā Canucks guvis panākumus pateicoties lielai spēlētāju pašatdevei visas sezonas garumā.

Tomēr tagad parādās būtiskā atšķirība – ja visas  sezonas laikā daudzās spēlēs varēja atrast (sagaidīt) un izmantot izdevības rezultatīvi piespēlēt vai gūt vārtus, tā krāt statistiku, tad play – off nevar neko gaidīt. Ir “jākapājas” katrā spēlē, spēles epizodē, bez apstājas.

Izrādās, ka tam ne visi esot gatavi. Vispirms jau mentāli. Daudzos momentos necenšas apsteigt pretiniekus un virzīt notikumus. Tā vietā nogaida, ko darīs pretinieks un tad attiecīgi mēģina rīkoties. Tādā garā spēlējot Oilers gandrīz katrā spēlē vienkārši sakot “nomētā” Canucks vārtus ar ievērojamu pārsvaru

Pēc Toketa teiktā varēja saprast, ka “pasažieri” ir spēlētāji, kuru līgumu summa sastāda miljonus, bet atdeve nav gaidītā. Vienam no miljonāriem 10 play – off spēlēs vien vieni iemesti vārti, citam – 60 sezonas spēlēs vieni vārti.

Pēdējās spēles rezultāts  rāda, ka trenera Toketa “audzināšanas” darbs ir devis augļus, jo .– Canucks meta 12 reižu vairāk. Un spēles pēdējā minūtē guva arī uzvaras vārtus.

Palasīju arī komentārus. Canucks līdzjutēji ir sajūsmā gan par šādām pārmaiņām, gan arī par to, ka komanda vispār spēlē play – off. Savukārt Oilers fani satraukušies vai fiziski spēs “apvilkt” viņu komandas divi līderi, jo katrā spēlē viņi atrodas laukumā gandrīz pusstundu. Kritiskajos momentos spēlējot katrā otrajā nomaiņā.

Vispār ideja rakstīt dzima tādēļ, ka savā prātā vilku paralēles ar Latvijas izlasi Pasaules čempionātā. Arī mums ne visi “kapājas”. Jā, viņi ir tīri labi spēlējuši savās komandās regulārajā sezonā, laba statistika.  Tomēr iespējams, ka tur “patronas pienesa” citi, atlika tikai precīzi “izšaut”. Tagad arī “melnais darbs” jādara visiem. Žēl, ka “marinē” jaunos studentus, kuriem ir spēks un azarts kapāties, gaida “zvaigznes” no okeāna otra krasta, kuras nez vai būs. Tomēr tā jau ir treneru izvēle.

Es ar nepacietību gaidu svētdienas rītu. Vai jau tad beigsies šī Canucks – Oilers spēļu sērija, vai arī nāksies nervozēt līdz 7.spēles beigām. Pozitīvi tas, ka Canucks treneris ticot Šilovam un neredzot iemeslu viņu mainīt. Līdz svētdienas rītam!

Views: 85

instagram
Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmail