Projekta plānošanas procesa rezultātā tiek sastādīts visai detalizēts projekta īstenošanas plāns ar veicamajām aktivitātēm, to izpildes termiņiem (vai izpildei nepieciešamo laiku) un nepieciešamajiem resursiem (materiāliem, personālu un finansējumu). Šādi veikta plānošana ir reāli pielietojama nelieliem projektiem, kad visu iepriekš minēto var sīki saplānot un arī īstenot nelielos projektos. Piemēram, 3-4 mēneši vai ar nelielu resursu patēriņu.
Piekritīsiet, ka detalizēta plānošana ilgākam termiņam uz priekšu var izrādīties neracionāla laika un pūļu šķiešana, jo faktiskā projekta īstenošanas gaita var ienest būtiskas korekcijas detalizētajos plānos. Diemžēl ir gadījumi, kad šādu detalizēta plāna izstrādi pieprasa augstākstāvoša vadība, pirms pieņemt principiālu lēmumu – vai vispār projektu uzsākt. Labi, ja lēmums ir pozitīvs un plāni, ar nepieciešamām korekcijām, ir arī reāli pielietojami projekta īstenošanā. Turpretī žēl tos cilvēku, kuriem nācies izstrādāt detalizētus plānus un aprēķinus, lai beigās dzirdētu projekta idejas noliegumu.
Lielu vai ilgtermiņa projektu ieteicams sadalīt mazākos projektos, kuru lielums (ilgums) var sakrist ar būtiskiem projekta robežpunktiem – notikumiem vai sasniegtiem rezultātiem, pēc kuriem vērtē projekta gaitu un pieņem būtiskus lēmumus turpmākajai projekta īstenošanai.
Šādiem īsiem posmiem (nelieliem) projektiem ir tāda priekšrocība, ka plānotās aktivitātes notiks salīdzinoši tuvā nākotnē, cilvēki pret notiekošo attiecas nopietnāk, kā arī vieglāk sekot līdzi projekta īstenošanas gaitai un veikt nepieciešamās izmaiņas turpmākajos plānos. Pareizāk sakot – izmaiņas būtu jāveic tikai projekta plāna nelielā daļā, piemēram, 2-3 mēnešus uz priekšu un tas jau ir reāli pārredzams un prognozējams termiņš.
Pēc iepriekš rakstītā vietā būtu viena piebilde – liela projekta sadalīšana iespējama vien tad, ja augstākā vadība piekrīt tādai pieejai un vadību ir pārliecinājis jūsu sastādītais projekta konceptuālais plāns un iepriekš veiktie provizoriskie resursu aprēķini.
Visits: 51
